Politologs Rajevskis: "NA apzināti izvairās no izglītības ministra amata"
“Kurš atceras, kurš bija pēdējais “Nacionālās apvienības” izglītības ministrs? Tas bija pagājušais gadsimts. Viņi nekad nav bijuši šajā ministrijā un ir no tās vairījušies, jo tā ir tā ministrija, kur viņiem būtu jāizpilda savi uzstādījumi – ka izglītībai jābūt latviešu valodā,” politologs Filips Rajevskis apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā "Preses klubs".
Komentējot “Nacionālās apvienības” (NA) iebildumus pret prezidenta Vējoņa iniciatīvu nepilsoņu jaundzimušajiem bērniem automātiski piešķirt Latvijas pilsonību, Rajevskis norādīja, ka tajos parādās interesants motīvs: “Man likās interesanti, ka “Nacionālā apvienība” to sapina kopā ar izglītību. Viņi paši ļoti konsekventi turas nost no Izglītības ministrijas.”
Rajevskis raidījumā atgādināja, ka pēdējoreiz NA ieņēma izglītības ministra posteni tikai pagājušajā gadsimtā, tomēr partijas galvenais uzstādījums vienmēr bijis saistīts ar izglītību – izglītībai jābūt latviešu valodā. Politologs uzskata, ka tā ir bijusi apzināta izvairīšanās. “Viņi nekad nav bijuši šajā ministrijā un ir no tās vairījušies, jo tā ir tā ministrija, kur viņiem būtu jāizpilda savi uzstādījumi. Tajā brīdī, kad viņi ir Izglītības ministrijā, rodas jautājums – kāpēc mums izglītība nav latviešu valodā?” skaidroja Rajevskis.
Politologs uzsvēra, ka NA drīzāk izvēlas nopelt citu partiju izglītības ministrus: “Ir jau viegli rakstīt programmās, ka izglītībai jābūt latviešu valodā, un pēc tam kacināt Šadurski, Koķi… Mums ministri ir bijuši bez sava gala, un viņi tik viņus kacina, viņi no malas pamāca.” Rajevskis arī norādīja, ka NA bijušas visas iespējas iegūt šo amatu, jo Izglītības ministrija nav no tām, par kuru partijas “kautos”. “Tas nav tas garšīgākais gabals, tas ir diezgan smags gabals,” atzina politologs.
