Vai papildu finansējums veselības nozarei to uzlabos? Iedzīvotāji tam netic
Iedzīvotāji netic, ka papildu finansējums, kas nākamgad tiks atvēlēts veselības nozarei, sistēmu tik tiešām uzlabos. Skeptiski noskaņoti ir arī eksperti, taču politiķi mēģina pārliecināt par pretējo, - tā svētdien vēstīja raidījums „LNT Ziņu TOP 10".
Latvijas veselības budžets pēdējos trīs gados pieaudzis no 730 līdz 800 miljoniem eiro gadā. 250 miljoni eiro tiek izlietoti algās mediķiem, ap 130 miljoni eiro aizplūst kompensējamām zālēm, bet pārējos 400 miljonus eiro izlieto, lai uzturētu slimnīcu, poliklīniku ēkas, pirktu un uzturētu iekārtas, nodrošinātu materiālus un zāles un citas veselības aprūpei nepieciešamas lietas.
Lai uzlabotu situāciju veselības nozarē, nākamgad naudas papildinājums būs īpaši straujš - 200 miljoni eiro, kas veselības budžetu palielinās līdz miljardam eiro. Nākamgad par 100 miljoniem eiro vairāk plānots tērēt mediķu algām, bet otrus simts miljonus – rindu mazināšanai.
Kā liecina "LNT Ziņu TOP 10" sadarbībā ar pētījumu kompāniju "GFK" veiktā aptauja internetā, 70% jeb lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, no kuru sociālajām iemaksām papildu 1% no nākamā gada tiks novirzīts veselības budžeta papildināšanai par 85 miljoniem eiro, netic, ka papildu nauda neieripos nezināmās kabatās, bet patiešām uzlabos veselības aprūpi. Tikai piektā daļa jeb 20% aptaujāto domā, ka viņu nodokļos maksātā nauda sasniegs mērķi. Par to mēģina pārliecināt arī politiķi.
Process, kā nauda veselības aprūpē nonāks līdz pacientiem vai pakalpojumu sniedzējiem, tiks uzraudzīts un to regulēs veselības aprūpes finansēšanas likums, kas dienas gaismu varētu ieraudzīt nākamnedēļ, raidījumam uzsver Ministru prezidents. "Drošības no manas puses, pārliecība, ka būs uzlabojumi ir tā, ka pēc līdzšinējā piedāvājuma to vairs neuzraudzīs tikai subjektīvi viens attiecīgais ministrs, kas var pieņemt vienu vai otru lēmumu, valdībai būs jārēķinās ar to, ka pārvaldību uzraudzīs atsevišķi izveidota padome, kurā būs darbu devēju asociācijas pārstāvis, tāpat arī Latvijas Brīvo arodbiedrību pārstāvis.
Pie tam ierobežots loks, jo tāda bija uzņēmēju, arodbiedrības prasība tajā brīdī, kad mēs vienojāmies par 1% novirzīšanu veselības aprūpei. Tāpēc uzraudzības mehānisms pilnīgi skaidrs, saprotams ar visu kontroli ir tas, kas dod šo pārliecību," norāda Māris Kučinskis (ZZS).
Spilgts piemērs haosam nozarē bija algu palielinājuma process šā gada sākumā Rīgas Dzemdību nama mediķiem. Sākotnēji piesolītais ievērojamais kāpums algas lapiņā neparādījās, tā vietā bija vien daži centi, jo algām piešķirtā nauda tika izlietota citām vajadzībām. Veselības ministre gan sola, ka šoreiz tā nebūs. "Tā bija laba mācība mums, ļoti skaidri, ka mēs ne tikai ieliekam tarifā, precīzi norādot, ka tas ir atalgojumiem, bet arī līgumā atrunājot, kam šī summa tiek novirzīta. [...] Nevis jaunu ierīču iegādei vai kaut kādiem remontdarbiem," saka Anda Čakša (ZZS).
Ar algu palielināšanu iecerēts mazināt speciālistu trūkumu, kas pagaidām ir viens no lielo rindu iemesliem. Tās sākts mazināt jau šogad, piemēram, onkoloģijā izveidojot "zaļo koridoru". Pieejamāki kļuvuši pamata izmeklējumi - rentgens, elektrokardiogramma, bet nākamais solis būšot mazināt visnepiedodamākās rindas, piemēram, kataraktas operāciju vai gūžas transplantāciju rindas, kas var sasniegt pat 7 gadus.
Ministre gan atzīst, ka atrastie miljoni, no tiem 133 miljoni eiro uz budžeta deficīta atkāpes rēķina, izžuvušajā veselības aprūpes sistēmā pazudīs ātri un plaši uzlabojumi nebūs jūtami uzreiz. "Mēs nevaram viena gada laikā atjaunot to, kas ir 20 gadus vienkārši laists uz leju. Tā cerība, es teiktu, tas plāns ir trīs gadu laikā sasniegt tos rādītājus šobrīd, ko mēs esam iezīmējuši arī reformu plānā. Protams, vienlaikus mēs būtiski skatāmies, lai sistēmā sakārotu gan efektivitātes lietas, lai skaidri pašiem būtu redzams, kur dodas finansējums, lai nebūtu aizdomas, ka viņš kaut kur netiek izmantots visefektīvākajā veidā."
Medicīnas pakalpojumus šobrīd izmanto arī tie, kuri nemaksā nodokļus – tādu esot apmēram 300 tūkstoši iedzīvotāju. Politiķi uzskata, ka tas nav godīgi. To pieļaujot, naudas medicīnai vienmēr būs par maz. Lai pieradinātu maksāt nodokļus, plānots noteikt, ka nemaksātājiem par valsts naudu būs pieejama vien neatliekamā palīdzība, bet pārējo pakalpojumu saņemšanai būs jāmaksā ikmēneša nodevas –procenti no minimālās algas vismaz pusgadu. Šo pieeju gan kritizē Latvijas Banka, kas joprojām kā labāko risinājumu papildu naudas ieguvei un skaidrai tās izlietošanai uzskata iepriekš diskutēto apdrošināšanu, kur polise varētu maksāt 15 līdz 20 eiro mēnesī.
Par iedzīvotāju skepsi nav pārsteigts Latvijas Bankas vadītājs, kurš atgādina - bažas par to, kādus pakalpojumus cilvēks var saņemt, maksājot nodokļus, ir sena problēma. "Ir pienācis laiks pilnīgi precīzi noformulēt noteikto pakalpojumu grozu, ko šobrīd valdība jeb valsts nodrošina. Ņemot vērā, ka nav šīs te skaidrības, kas pienākas, kur tā nauda aiziet, es saprotu Latvijas iedzīvotāju šo uztraukumu un bažu, bet es ceru, ka šo vasaras diskusiju rezultātā tomēr šī te uzskaite un izsekotspēja naudas plūsmai, kas iziet cauri Nacionālajām veselības dienestam, un visiem mūsu veselības sistēmai, būs daudz labāka," saka Ilmārs Rimšēvičs.
Tikmēr investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, kurš pievienojas iedzīvotāju skepsei, uzskata - lai izlīstu no bedres, jāveic pamatīga nozares reforma un jāpārstāj pārmaksāt par daudzām lietām. "Ir jānotiek koncentrācijai Rīgā, ir jānotiek slimnīcu skaita samazinājumam, ir jāsamazinās ārstu skaitam, bet atlikušajiem ārstiem jāmaksā vairāk, ir jāpārtrauc pārmaksāt par slimnīcām, būvējot viņas, ir jāpārtrauc pārmaksāt par zālēm, jāpārtrauc pārmaksāt par iekārtām, par visām pārējām lietām, kas tiek piegādāts."
