Kučinskis: "Valstij vajadzētu saglabāt kontroli pār Inčukalna gāzes krātuvi, iegādājoties akcijas"

Premjers atzina, ka ir nolīgti eksperti un nemitīgi notiekot sarunas ar trīs akcionāriem, pēc kurām būs jāizšķiras, vai iegādāties Inčukalna gāzes krātuves akcijas.

"Šajā jautājumā būtiskākais ir saprast, cik tas maksās, jo noteikti neesam gatavi akcijas pirkt par jebkuru cenu," piebilda premjers.

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā Baltijas valstu premjerministri novērtēja Inčukalna pazemes gāzes krātuves reģionālo nozīmīgumu, kas sekmēs reģionālā gāzes tirgus darbību un gāzes apgāžu drošību.

Visu trīs valdību vadītājiem ir kopīga izpratne, ka ir nepieciešams ekonomiski ilgtspējīgākais ilgtermiņa risinājums, lai attīstītu pilnībā funkcionējošu reģionālo gāzes tirgu un nodrošinātu gāzes piegāžu drošību Baltijas valstīm. Tāpat ir vienprātība par ilgtermiņa infrastruktūras modeļa nozīmi, kas sekmētu tirgus darbību un piegāžu drošību, lai nodrošinātu sašķidrinātās dabas gāzes vajadzības reģionā no dažādām gāzes piegādēm.

Kā ziņots, līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu 3.aprīlī spēkā stājās Enerģētikas likuma normas, kas paredz valsts pirmpirkuma tiesības attiecībā uz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru "Conexus Baltic Grid".

Attiecīgais uzņēmums tika dibināts pērnā gada nogalē, tam no "Latvijas gāzes" nododot uzglabāšanas un pārvades sistēmas aktīvus. Kompānijas pamatkapitāls ir 39 786 089 eiro, kas sastāv no 39 786 089 akcijām viena eiro nominālvērtībā.

"Conexus Baltic Grid" lielākie īpašnieki ir tādi paši, kādi "Latvijas gāzei". Tie ir Krievijas "Gazprom" (34,1%), pastarpināti Eiropas investīciju banku veidotais "Marguerite Fund" (29,1%), Vācijas "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,3%) un "Itera Latvija" (16%).

Atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām līdz gada beigām uzņēmums jāpārdod, lai tā akcionāri būtu ar ''Latvijas gāzes'' īpašniekiem nesaistītas personas. Tiesa gan, šī prasība neatteicas uz finanšu investoru "Marguerite Fund".