Judins: "Oligarhu lietas materiālus varētu publiskot, pieņemot speciālu likumu"

Uz Judina vaicājumu par iespēju publiskot šos materiālus, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jēkabs Straume norādīja, ka būtu publiskojama vai nu visa informācija vai arī materiāli nebūtu publiskojami. Publiskošanas gadījumā nepieciešams, lai tā nestu pilnīgu nevis fragmentāru skaidrību, izrietēja no KNAB vadītāja paustā.

Prokurors Māris Leja norādīja, ka, lai publiskotu šos materiālus, jāveic grozījumi Kriminālprocesa likumā. Tomēr Judins norādīja, ka tas nebūtu nepieciešams, ja tiktu pieņemts speciāls likums.

Judins žurnālistiem skaidroja, ka vēl vērtēs situāciju pirms lemt par kāda priekšlikuma virzīšanu. Komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL) mediju pārstāvjiem pauda, ka sagaida no Judina attiecīga priekšlikuma virzīšanu.

Parlamentārietis komisijas sēdē arī vaicāja, vai ģenerālprokuratūras deleģētais prokurors Leja spēs pilnībā izpildīt visus uzdevumus, ko nosaka likums, ņemot vērā, ka prokurors jau kriminālprocesa laikā attiecīgajā lietā nav saskatījis noziedzīgu nodarījumu. Judins atsaucās uz likumā noteikto, ka prokurora uzdevums ir pārbaudīt, vai parlamentārās izmeklēšanas komisijas rīcībā esošā informācija neietver norādījumu uz izdarītu vai gatavotu noziedzīgu nodarījumu.

Leja atbildēja, ka pašlaik viņam nav bažu par spēju pildīt savus pienākumus, taču, ja tādas radīsies, viņš par tām ziņos. Prokurors vērsa uzmanību, ka nav strādājis ar daļu no publiskotajām "oligarhu lietas" sarunām.

Uz Judina jautājumu par iespēju nozīmēt vēl papildu prokuroru, Leja atbildēja, ka gadījumā, ja šajā jautājumā radīsies bažas, tad to būs iespējams rosināt.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Sudraba norādīja, ka "Oligarhu lietas" parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir jānoskaidro, kāpēc konkrētais kriminālprocess tika izbeigts un nebija iespējams celt apsūdzības. "Būtisks jautājums ir par kriminālprocesa īstenošanas kvalitāti - kas netika izdarīts un kur pietrūka zināšanas vai profesionalitāte," teica Sudraba.

Viņa atzina, ka informācijas ierobežotas pieejamības dēļ komisijas atklātajās sēdēs nevarēs runāt par konkrētiem cilvēkiem, minot viņu personas datus.

Konsultējoties ar Saeimas darbiniekiem Sudraba noskaidrojusi, ka, lai saņemtu pielaidi valsts noslēpumam, var paiet apmēram trīs mēneši. Tāpēc, lai process noritētu raitāk, Satversmes aizsardzības biroja direktoram Jānim Maizītim ļaut iepazīties ar attiecīgo valsts noslēpumu saturušo informāciju, komisijas deputātiem parakstot atbilstošus saistību rakstus.

Savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jēkabs Straume atbildēja uz žurnālistu jautājumiem par plašsaziņas līdzekļu rīcībā esošo sarunu autentiskumu. Viņš norādīja, ka autentiskuma pārbaudi nav iespējams veikt, kamēr netiek veikts salīdzinājums ar KNAB rīcībā esošo informāciju.

Straume skaidroja, ka autentiskumu var noteikt, veicot fonoskopisko ekspertīzi. KNAB vadītājs uzsvēra, ka svarīgāks ir biroja darbs, un iestādes vērtē tos materiālus, kuri, iespējams, iepriekš nav izvērtēti. Ja starp šiem materiāliem būs informācija, kas ļaus sākt jaunu kriminālprocesu vai resorisko pārbaudi, tas tiks darīts, sacīja Straume.

Vaicāts, vai sarunu ekspertīze būs jāveic, lai noteiktu, vai ticis izpausts valsts noslēpums, KNAB vadītājs atbildēja, ka "jūs jau pareizi domājat", taču viņam sīkāk izteikties liedzot spēkā esošie informācijas izpaušanas ierobežojumi.

Kā ziņots, Saeima 21.jūlijā izveidoja parlamentārās izmeklēšanas komisiju par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā. Izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu krimināllietā esošo informāciju par iespējamu valsts nozagšanu un faktorus, kas noveduši pie šīs krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā.