Latvijā skolēnu skaits pietiekams, lai nokomplektētu tikai 130 vidusskolas

2016./2017.mācību gadā Latvijā bija 313 vidusskolas un 22 vakara un neklātienes skolas, savukārt skolēnu skaits šajā mācību gadā vidusskolas posmā noslīdējis līdz 34 699, kas ir par aptuveni 24 000 mazāk nekā pirms astoņiem gadiem.

Pētījumā secināts, ka Latvijas skolēnu skaits ir pietiekams, lai nokomplektētu 130 vidusskolas, un tas nozīmē izglītības pakāpes samazināšanu vismaz 183 vidusskolām.

Četrdesmit vidusskolas optimizācijas rezultātā varētu nākties pārveidot par pamatskolām vai sākumskolām Rīgā, četras - Daugavpilī, pa trim - Ventspilī, Liepājā, Jūrmalā, pa divām Rēzeknē un Kuldīgā.

Turlajs skaidroja, ka ir jārēķinās ar to, ka vairākos attīstības centros skolēnu pietiek tikai vienas vidusskolas vai ģimnāzijas uzturēšanai, taču, kā to pierāda Smiltenes piemērs, optimizācijas rezultātā iespējas nodrošināt gan izglītības kvalitāti, gan algu pieaugumu skolotājiem, sacīja Turlajs.

Iespējams, vidusskolu skaits mazajām pašvaldībām, savstarpēji nespējot vienoties, būs vēl mazāks, skaidroja ekonomģeogrāfs.

Tāpat jārēķinās ar potenciālā vidusskolēnu skaita samazināšanos par labu profesionālās izglītības iestādēm saistībā ar centralizēto eksāmenu ieviešanu pamatskolās un nosakot sekmības cenzu mācību turpināšanai vidusskolā.

Turlajs norādīja, ka optimālā skolu tīkla izveidi kavē pašvaldību nespēja vienoties ar kaimiņu pašvaldībām par sadarbību izglītības jomā. Tāpat lielākās pašvaldību daļas nespēj vai nevēlas savā pārraudzībā esošā skolu tīkla efektivitātes rādītājus tuvināt Eiropas vidējiem rādītājiem.

Arī izpratnes trūkums lielā sabiedrības daļā par strukturālo reformu nepieciešamību un ieguvumiem, ko tās sniegtu ilgtermiņā, eksperta ieskatā kavē skolu tīkla sakārtošanu. Viņš piebilda, ka to ietekmē arī sabiedrības izpratnes trūkums par nodokļu ieņēmumu apjoma saistību ar bezmaksas publisko pakalpojumu pieejamību.

Būtiski skolu tīkla kārtošanu kavē arī politiķu vairīšanās no nepopulāru lēmumu pieņemšanas, sacīja Turlajs.

Rekomendē noteikt 150 skolēnu minimumu vidusskolu 10.-12.klasēs

Vidusskolu 10.-12.klašu posmā būtu jābūt ne mazāk kā 150 skolēniem, izņemot attālus Latvijas reģionus, savukārt lielpilsētām būtu nosakāms lielāks skolēnu skaits, prezentējot pētījumu par optimālu vidusskolu tīklu, rekomendē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Lai Latvijas skolēniem nodrošinātu konkurētspējīgu izglītības līmeni attīstīto valstu vidū, izglītības sistēmai savos efektivitātes rādītājos jātuvojas attīstītajām valstīm, teikts pētījumā par optimālu vidusskolu tīklu Latvijā.

Pētījumā norādīts, ka skolēnu un skolotāju skaita attiecība būtu jāpalielina aptuveni 1,5 reizes, vienlaikus radot priekšnoteikumus gan skolotāju atalgojuma, gan skolu aprīkojuma līmeņa celšanai. Esošajā finansējumā to iespējams panākt tikai, veicot skolu tīkla optimizāciju, pārliecināti pētījuma veicēji.

Lai to paveiktu, šī pētījuma otrajā daļā (turpmākajos sešos mēnešos) paredzēts izstrādāt konkrētus priekšlikumus pa reģioniem optimālajam vidusskolu izvietojuma modelim. Tas tiks darīts, ņemot vērā projekta gaitā izstrādātās skolu tīkla ģeotelpiskās plānošanas platformas iespējas. Taču šāda modeļa izstrādei nepieciešami kritēriji skolām, kas Latvijas apstākļos atbilstoši izvirzītajiem Eiropas līmeņa nosacījumiem spētu nodrošināt konkurētspējīgas izglītības līmeni.

Uz nepieciešamību noteikt minimālā skolēnu skaita kritēriju valsts līmenī sarunās ar pētniekiem norādījuši arī vairāku pašvaldību vadītāji, par argumentu tam minot pašvaldību deputātu vidū izplatīto izvairīšanos no nepopulāru lēmumu pieņemšanas. Esot šādiem kritērijiem, pašvaldību deputāti lēmumi kļūtu atbildīgāki, pausts pētījumā.

Ņemot vērā Latvijas nevienmērīgo apdzīvojumu, IZM atsevišķās skolu kategorijās rekomendē atšķirīgus minimālā skolēnu skaita sliekšņus atkarībā no skolas atrašanās vietas. Pētījumā skaidrots, ka, tā kā esošajam administratīvajam iedalījumam daudzos gadījumos nav sakara ar iedzīvotāju izvietojumu vai skaitu, šajā dalījumā tas apzināti nav izmantots.

Pirmajā kategorijā iekļautas četras lielākās Latvijas pilsētas ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotājiem – Rīga, Daugavpils, Liepāja un Jelgava.

Otrajā kategorijā iekļauti pārējie reģionālie attīstības centri, trešajā – pārējā Latvijas teritorija, izņemot attālās vietas reti apdzīvotās teritorijās. Ceturtā kategorija domāta kā izņēmums reti apdzīvotām teritorijām, to attiecinot uz mazpilsētām un ciemiem, kur 25 un vairāk kilometru attālumā nav citas vietas, kur iespējams iegūt vidēju vai pamatskolas izglītību. Šādi attālumi noteikti, lai ceļā uz skolu pavadītais laiks, izmantojot sabiedrisko transportu, nepārsniegtu stundu.

Pētījumā rekomendēts noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolām (10.-12.klase), to darot divos posmos ar kopējo ilgumu seši gadi.

Līdz 2020.gada 1.septembrim visā Latvijas teritorijā tie būtu 150 skolēni vidusskolā, izņemot vietas, kur 25 kilometru rādiusā nav citas vidusskolas - šajā gadījumā tie būtu 60 skolēni. Savukārt pēc šī perioda, līdz 2023.gada 1.septembrim, rekomendējamais minimālais skolēnu skaits lielpilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju būtu 225. Pārējā Latvijas teritorijā - 150, savukārt vietās, kur 25 kilometru rādiusā nav citu vidusskolu, - 75 skolēni.

Izpētot ārzemju praksi, secināts, kritēriji Latvijas vidusskolu tīklam ir "krietni maigāki nekā ārzemēs", sacīja ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs.

Aplūkojot, piemēram, Igaunijas praksi skolu tīkla kārtošanā, secināts, ka Igaunijā līdz 2020.gadam skolēnu skaitam vidusskolas 10.-12.klasē svārstītos no 252 līdz 540 skolēniem. Izņēmums Igaunijā būtu vienīgi Hījumā sala, kur vidusskola varētu pastāvēt ar 84 izglītojamajiem, kas vienlaikus ir lielāka prasība nekā attāliem Latvijas reģioniem.

Kvantitatīvie kritēriji netiek attiecināti uz valsts ģimnāzijām.

Papildu šiem kvantitatīvajiem kritērijiem, IZM rekomendē noteikt arī kvalitatīvos kritērijus. Ar šiem kritērijiem tiktu mērīta vidusskolas posma izglītības pievienotā vērtība, salīdzinot vidusskolas absolventu obligāto centralizēto eksāmenu rezultātus ar šo pašu izglītojamo centralizēto eksāmenu rezultātiem, beidzot pamatskolu

Skaidrots, ka, pašvaldībām izvērtējot katras konkrētās vidusskolas turpmāko attīstību, tiks skatīts uz visiem kritērijiem. Tas nozīmē, ka arī maza skola, kas neizpilda kvantitatīvos kritērijus, varētu tikt saglabāta esošajā veidolā pie noteikuma, ja tā uzrāda augstus kvalitatīvos rādītājus.