Augstāko amatpersonu algas tuvākajos gados varētu pamatīgi pieaugt
Nodokļu reformu rezultātā augstāko amatpersonu algas tuvākajos gados varētu kāpt par 485 līdz 750 eiro, aplēsusi "Latvijas Avīze".
Pēc Finanšu ministrijas (FM) prognozēm, plānotā minimālās algas celšana no 380 līdz 430 eiro nākamgad vidējās algas apmēru varētu palielināt aptuveni par vienu procentpunktu. Taču, ņemot vērā gan šo apstākli, gan iecerētās nodokļu reformas pasākumus un citus makroekonomiskos faktorus, kopējais vidējās algas pieaugums, pēc jaunākajām FM prognozēm, 2018.gadā varētu būt 6%, sasniedzot 970 eiro.
FM paredz, ka 2020.gadā tautsaimniecībā nodarbinātā vidējā bruto alga sasniegs 1072 eiro mēnesī, kas nozīmētu aptuveni 157 eiro pieaugumu pret šo gadu. Balstoties uz šo FM prognozi un veicot aprēķinus, laikraksts secina, ka ministru un premjera alga pēc nepilniem trim gadiem varētu pieaugt par 485 līdz 750 eiro.
Saeimas deputātu, kā arī tās ievēlēto, apstiprināto un iecelto amatpersonu, izņemot KNAB priekšnieku, mēnešalgu, kā arī pašvaldību amatpersonu maksimālo mēnešalgu apmēru nosaka, vidējās darba samaksas apmēram piemērojot likumā noteiktus koeficientus. Deputātu, ministru un citu sabiedriskā sektora darbinieku algu aprēķināšanai izmanto Centrālās statistikas pārvaldes noteikto rādītāju.
Amatpersonu algas apmērs tiek aktualizēts reizi gadā, vadoties pēc aizpagājušā gada vidējās darba algas apmēra, kas noapaļots pilnos eiro. Piemēram, šogad amatpersonu alga tiek aprēķināta, ņemot vērā, kāda bija valstī strādājošo vidējā alga 2015.gadā, šim skaitlim piemērojot amatam noteikto koeficientu. Tātad, ja pirms diviem gadiem vidējā alga Latvijā bija 818 eiro, bet likumā noteiktais koeficients ministra algai ir 4,68, tad ministra alga šogad ir 3828 eiro.
Balstoties uz FM prognozi nākamajam gadam un likumā noteiktajiem mēnešalgu koeficientiem, 2020.gadā Saeimas deputātu alga varētu būt aptuveni 3104 eiro, ministru alga - aptuveni 4540 eiro, bet premjera alga - 4782 eiro. Precīzu vidējās algas apmēru, pēc kura aprēķinās valstsvīru algas 2020.gadā, noteiks CSP, apkopojot faktiskos datus par nākamo gadu.
Valsts tiešās pārvaldes iestāžu darbiniekiem, tostarp ierēdņiem, mēnešalgas apmērs nav tieši atkarīgs no vidējās algas valstī. To nosaka, klasificējot amatus atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogam un ņemot vērā amatam atbilstošo mēnešalgu grupu. Piemēram, prokuroru algu nosaka, piemērojot noteiktu koeficientu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša mēnešalgai, kas savukārt pakārtota valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja mēnešalgas maksimālajam apmēram.
