NATO filma par mežabrāļiem izraisa agresīvu histēriju Krievijā
Agresīvi histēriska, tā vēsturnieks Zigmārs Turčinskis komentē Krievijas reakciju uz NATO alianses izveidoto filmu par nacionālajiem partizāniem jeb mežabrāļiem, kuri pēc Otrā pasaules kara ilgstoši cīnījās pret padomju okupācijas varu.
Citi eksperti norāda, ka Krievijas televīzijas un amatpersonu kritiku filma izpelnījusies, jo tā nesaskan ar Krievijā valdošo mītu par to, ka padomju okupācija bija Baltijas valstu iedzīvotāju atbalstīta, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
NATO alianses veidotā īsfilma vēstī par Baltijas valstu nacionālajiem partizāniem, kuri līdz pat 1956.gadam cīnījās pret PSRS okupācijas varu. Astoņas minūtes garajā filmā ir īss pārstāsts par mežabrāļu vēsturi angļu valodā, tajā arī intervēts bijušais latviešu nacionālais partizāns Arvīds Ēriks Bluzmanis.
Šādus videoklipus NATO veido, lai pārējās alianses dalībvalstis vairāk iepazīstinātu ar Baltijas valstīm un to vēsturi. Tomēr lielāko uzmanību īsfilma izpelnījusies Krievijā, kuras oficiālā vēsture mežabrāļus cenšas iztēlot par nacistiem vai viņu līdzskrējējiem.
Krievijas TV kanāls “Rossija 24” par NATO filmu izgatavojis apjomīgu sižetu, kurā nogānīti mežabrāļi. Tur vēstīts, ka “šis grupējums bija bijušie okupācijas policijas sabiedrotie, SS karavīri vai arī nacistu palīgvienību locekļi, bet nez kāpēc filmā viņi ir parādīti kā varoņi”.
Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins sociālajā tīklā “Twitter” ierakstījis - filma apliecinot, ka NATO ir saglabājušās nacistu paliekas. Tikmēr Krievijas Ārlietu ministrijas Preses departamenta vadītāja Marija Zaharova tīklā “Facebook” aicina visus nepalikt vienaldzīgiem par šo NATO filmu, jo mežabrāļi esot bijuši “līdz galam nenosistie fašisti”.
Krievijas pastāvīgās pārstāvniecības NATO oficiālajā “Twitter” kontā filma komentēta šādi: “Kārtējais kaunpilnais mēģinājums pārrakstīt vēsturi un glorificēt bijušos SS cīnītājus un nacionālistus.”
Skatoties Krievijas televīzijas sižetu, vēsturniekam un vienam no zinošākajiem mežabrāļu kustības pētniekiem Zigmāram Turčinskim ir grūti valdīt smieklus.
“Man patika. Kur var vēl histēriskāku reakciju sagaidīt? Murgaini savilkts kopā pilnīgi viss - vācieši, nacistu noziegumi ar pēckara mežabrāļiem, kur nav nekādas saistības,” komentēja Turčinskis.
Mežabrāļu saistīšanu ar nacistiem vai viņu noziegumiem vēsturnieks dēvē par pilnīgi nepamatotu.
“Nacionālpartizānu kustība veidojās pēc Otrā pasaules kara un turpinājās pēc Otrā pasaules kara vēl ļoti daudzus gadus. Ja mēs pētām šos jautājumus par tām vienībām, ko Vācijas armija veidoja kā diversantus, kas paliek Sarkanās armijas aizmugurē. Visas šīs grupas ir iznīcinātas līdz 1945.gada janvārim, februārim. Tātad viss tālākais nekādā veidā nav saistīts ar šīm nacistu organizētajām vienībām. Tā bija tautas pašas vēlme cīnīties par savu neatkarību ar cerību par to, ka mēs kā maza tauta varēsim izmanevrēt sev brīvību,” teica Turčinskis.
Tikmēr politologs Māris Cepurītis norādīja, ka mežabrāļu diskreditēšana Krievijā notiek, jo partizānu cīņa pret padomju varu nonāk pretrunā ar Krievijā valdošo mītu par to, ka PSRS okupācija esot bijusi Baltijas tautu gaidīta un atbalstīta.
