Kultūras ministrija lūgs valdībai 650 tūkstošus tiesas sprieduma izpildei
Kultūras ministrijai (KM) aicina piešķirt 652 336 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai izpildītu tiesas spriedumu, ar kuru par labu SIA "Jaunrīgas attīstības uzņēmumam" no KM piedzīta nauda saistībā ar Laikmetīgā mākslas muzeja projektu.
Valdība otrdien, 11.jūlijā, sēdē skatīs šo jautājumu.
KM skaidro, ka ar Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada 15.jūnija rīcības sēdes lēmumu civillietā atstāts negrozīts Civillietu tiesu palātas 2016.gada 6.decembra spriedums, bet KM kasācijas sūdzība noraidīta.
Tiesa nolēmusi daļēji apmierināt "Jaunrīgas attīstības uzņēmuma" prasību, piedzenot kapitālsabiedrības labā kompensāciju 621 949 eiro un tiesas izdevumus 30 386 eiro, pavisam kopā 652 335 eiro. Papildus minētajam no KM nolemts piedzīt valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 16,75 eiro.
Ņemot vērā, ka KM 2017.gadā valsts budžetā šādam mērķim finanšu līdzekļi nav paredzēti, Ministru kabinets lems par to piešķiršanu.
Kā iepriekš aģentūru LETA informēja Augstākās tiesas (AT) preses sekretāre Baiba Kataja, AT Civillietu departaments 15.jūnijā rīcības sēdē pieņēma lēmumu neierosināt kasācijas tiesvedību lietā par Laikmetīgās mākslas muzeja projektu. AT lēmums nav pārsūdzams.
AT pērn noraidīja "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" prasību pret ministriju par izdevumu 127 778 eiro piedziņu. Tāpat AT nolēma pilnībā noraidīt KM pretprasību pret "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" atzīt par spēkā neesošu par 2006.gada 26.novembrī starp valsts aģentūru "Jaunie Trīs brāļi" un "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" noslēgtās papildu vienošanās grozījumiem.
Strīds starp pusēm sākās, kad 2004.gada 15.jūnijā KM un Rīgas dome parakstīja nodomu protokolu par Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas un jaunas koncertzāles projekta īstenošanu Rīgā. Nodomu protokols paredzēja, ka KM kļūs par pasūtītāju Laikmetīgās mākslas muzeja projekta īstenošanā, izveidos un administrēs darba grupu, nodrošinās skiču konkursa sarīkošanu un finansējumu projekta īstenošanai. Savukārt Rīgas dome apņēmās piedalīties projekta īstenošanā un nodrošināt ekspertus dalībai darba grupās.
2006.gada 28.aprīlī valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi" ar muzeja projekta īstenošanai paredzētās ēkas īpašnieku unAndrejsalas teritorijas attīstītāju "Jaunrīgas attīstības uzņēmums" noslēdza vienošanos, kas paredzēja muzeja ieceres īstenošanai paredzētās teritorijas detālplānojumā izstrādāt Laikmetīgās mākslas muzeja ēkas novietojuma plānu unmuzejam atbilstošus teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, kā arī valsts īpašumā iegūt arhitektu biroja "OMA Rotterdam" izstrādāto Laikmetīgās mākslas muzeja meta projektu. Līguma summa par metu izstrādi bija 496 500 eiro.
Par muzeja ēkas un tai pieguļošās teritorijas izstrādātā meta un tā mantisko autora tiesību nodošanu valsts aģentūrai 2006.gada 25.septembrī tika parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts starp "Jaunrīgas attīstības uzņēmumu" un "Jaunajiem trīs brāļiem". Aģentūras un uzņēmuma noslēgtā vienošanās sākotnēji paredzēja, ka ne vēlāk kā līdz 2006.gada 30.decembrim jānoslēdz sadarbības līgums par Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības projekta īstenošanu.
Pēc valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" reorganizācijas un pievienošanas KM neizmantoto valsts budžeta finansējumu 429 444 latu apjomā, kas bija paredzēts muzeja projekta īstenošanai, ieskaitīja atpakaļ valsts budžetā.
2011.gada pavasarī Valsts kontrole KM pārskata revīzijā norādīja, ka "Jaunajiem trīs brāļiem" nebija tiesiska pamata slēgt vienošanos ar "Jaunrīgas attīstības uzņēmumu" par Laikmetīgās mākslas muzeja meta un teritorijas detālplānojuma izstrādi. Tā kā KM nebija veikusi darbības aģentūras rīcības seku novēršanai, radās situācija, ka uzņēmums iesniedza prasības pieteikumu tiesā pret valsti KM personā par prasībā norādītās summas piedziņu.
KM tolaik uzsvēra, ka ministrija nebija nedz pilnvarojusi aģentūras "Jaunie trīs brāļi" direktoru slēgt darījumu ar "Jaunrīgas attīstības uzņēmumu", nedz to akceptējusi.
