"Ir" galvenā redaktore neatklās, kas žurnālistiem nodevis tā dēvētās oligarhu sarunas

Atsaucoties uz vakardien preses konferencē KNAB vadītāja Jēkaba Straumes pausto aicinājumu žurnālu "Ir" sadarboties, lai noteiktu tā publiskoto "oligarhu sarunu" autentiskumu, Ločmele sacīja, ka žurnāls pirms to publicēšanas par to jau ir pārliecinājies. "Visas "Ir" publicētās sarunas tiešām ir notikušas un to saturs ir atspoguļots patiesi. Nepieciešamības gadījumā "Ir" spēs to pierādīt tiesā," norādīja žurnāla galvenā redaktore.

Viņa skaidroja, ka "Ir", pildot savu profesionālo pienākumu, nesniegs nekādu papildu informāciju, kas var apdraudēt avotu aizsardzību, vienlaikus uzsverot, ka tas nekavē KNAB salīdzināt visu publiskoto sarunu saturu ar biroja rīcībā esošo informāciju. "Lai to izdarītu, nekāda papildu "palīdzība" no "Ir" redakcijas nav nepieciešama," uzsvēra Ločmele.

Pēc žurnāla redaktores teiktā, publicējot "oligarhu sarunas", "Ir" vadījās pēc diviem principiem, kas ir svarīgi neatkarīgai un profesionālai žurnālistikai. Pirmais princips ir balstīts uz sabiedrības tiesībām uzzināt būtiskus faktus par iespējamiem noziegumiem un procesiem, kas skar Latvijas valsts pārvaldi. Savukārt otrs princips saistīts ar žurnālistu pienākumu aizsargāt avotus, kas uzticējušies medijam un snieguši sabiedrībai būtisku informāciju, prasot saglabāt viņu anonimitāti. "Abus šos principus "Ir" turpinās ievērot, lai kādi pavērsieni sekotu "oligarhu lietas" tālākajā procesā," sacīja Ločmele.

Viņasprāt, prokuratūras un KNAB izteikumi par sarunu "autentiskuma pārbaudi" ir "tukšu salmu kulšana", lai aizpildītu neveiklo klusumu, kas iestājies pēc oligarhu sarunu publiskošanas, kad visai sabiedrībai ir kļuvis redzams, cik brutāla ir bijusi amatpersonu rīcība un cik kusla viņu iespējamo noziegumu izmeklēšana. Žurnāla "Ir" galvenās redaktores ieskatā likumsargi velk laiku un cenšas izskatīties svarīgi, "pārbaudot" paši savu izmeklēšanas materiālu "autentiskumu", tā vietā, lai uzņemtos atbildību.

Ločmele pauda aicinājumu KNAB visu enerģiju un prasmi likt lietā, lai apkarotu augsta līmeņa korupciju Latvijā, tajā skaitā valsts nozagšanu. "Tāpat aicinu KNAB un tā priekšnieku respektēt žurnālistu pienākumu aizsargāt avotus, kas ir ļoti būtisks vārda brīvības princips — nostiprināts gan Latvijas likumos, gan mūsu valstij saistošās starptautiskajās tiesībās," uzsvēra "Ir" galvenā redaktore.

Viņa atsaucās uz Eiropas Cilvēktiesību tiesā jau atkārtoti pausto, ka valsts institūciju prasība atklāt žurnālistu avotus ir pretrunā ar Eiropas cilvēktiesību konvencijas 10.pantu, ja vien tā nav pamatota ar sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm, piemēram, nepieciešamību novērst nekavējošus draudus dzīvībai u.tml.

Tāpat viņa norādīja, ka skaidrus principus avotu aizsardzībai nosaka arī Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendācija, kas atļauj valsts institūcijām pieprasīt žurnālistiem atklāt avotus tikai sevišķi svarīgu sabiedrības interešu gadījumā, ja tiek konstatēti vitāli un nopietni apstākļi. "Turklāt avotu aizsardzība ietver ne tikai žurnālista pienākumu neatklāt avota identitāti, bet aizsargāt arī jebkādu informāciju, kas var identificēt avotus, piemēram, faktiskie apstākļi, kādos informācijas avots sniedzis informāciju un nepubliskotā informācija, ko avots sniedzis," sacīja Ločmele, uzsverot, ka arī Latvijas tiesas ir atkārtoti aizstāvējušas avotu aizsardzības principu.

Vienlaikus viņa skaidroja, ka pat valsts noslēpuma izpaušana nav kritērijs, lai pieprasītu avotu atklāšanu par piemēru minot gadījumu 2011.gadā, kad Latvijas tiesa noraidīja pieprasījumu atklāt žurnālista avotu, kas bija apzināti izpaudis valsts noslēpumu, lai publiskotu sabiedrībai būtisku informāciju. Pēc Ločmeles teiktā, arī šāds avots tiek aizsargāts, ja nav sevišķi svarīgu interešu tā atklāšanai.

Žurnāla "Ir" galvenā redaktore uzsvēra, ka likumsargiem jābeidz kult tukšus salmus, jārespektē žurnālistu avotu aizsardzība un jāķeras pie korupcijas apkarošanas.

Kā ziņots, vakardien preses konferencē KNAB vadītājs Jēkabs Straume sacīja, ka birojs savas darbības kompetences robežās pārbaudīs žurnālā "Ir" publicēto "oligarhu sarunu" autentiskumu.

KNAB arī lūgs žurnāla rīcībā esošo informāciju salīdzināt ar biroja rīcībā esošo informāciju, taču jau šobrīd varot pateikt, ka "līdzības ir saskatāmas ar žurnālā publicētajām sarunām".

"Gadījumā, ja publicētā informācija izrādīsies autentiska, (..) būs jāuzdod jautājums, vai informācija arvien nav klasificēta kā valsts noslēpuma objekts. Ja šī informācija ir autentiska, tad noteikti daļa nav skatīta kriminālprocesa ietvaros," sacīja Straume.

Ja nelikumīgi nododot informāciju žurnālam "Ir" būs pārkāpts likums, tad Straumem kā iestādes vadītājam būs atbilstoši jāreaģē un jāvēršas Satversmes aizsardzības birojā. Patlaban gan KNAB nevar skaidri apgalvot vai valsts noslēpuma objekti ir pazaudēti vai arī izpausti apzināti.

Straume arī atklāja, ka gadījumā, ja pārbaudes laikā sarunu saturā būs informācija par iespējamiem amatpersonu noziegumiem, tad KNAB to pārbaudīs.

KNAB priekšnieks solīja, ka pārbaude par sarunu autentiskumu notiks "saprāta robežās", taču termiņš nav noteikts.

Tāpat KNAB priekšnieks solīja, ka biroja lēmums par lietas izbeigšanu likuma robežās tiks publiskots.

Jau ziņots, ka viesnīcā "Rīdzene" noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.

Ģenerālprokurors pagājušā piektdienā intervijā Latvijas Televīzijai paziņoja, ka žurnālā "Ir" publiskoto "oligarhu sarunu" daļa iepriekš nav nonākusi prokuratūras rīcībā un "neesot skaidrs, kāpēc tā noticis"