NMPD direktore atklāj biedējošu patiesību, kāpēc cilvēki tik bieži zvana "ātrajiem"
Aptuveni trešā daļa Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izsaukumu nav saistīta ar dzīvības apdraudējumu, intervijā norādīja NMPD direktore Sarmīte Villere.
Pēc Villeres teiktā, sekundārie izsaukumi, kuros ātrās palīdzības brigāde konstatē, ka ar konkrēto veselības problēmu būtu bijis jāvēršas pie sava ģimenes ārsta un tā jārisina ambulatori, veido aptuveni 30% no kopējā izsaukumu skaita.
"Iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka NMPD brigādi jāsauc tad, kad ir apdraudēta dzīvība un situācija ir dramatiska. Ar vieglām traumām un saslimšanām iedzīvotājiem vajadzētu vērsties pašiem pie ģimenes ārsta, dežūrārsta vai vakara stundās slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Tā ir Eiropas prakse. Jā, ir daļa iedzīvotāju, kas paši dodas uz slimnīcas uzņemšanas nodaļu, taču, kā liecina nesen publicētie aptaujas dati, 36% mājsaimniecību nevar atļauties veselības aprūpi, un, iespējams, tas ir iemesls, kāpēc izsauc NMPD brigādi," sacīja Villere.
NMPD direktore arī atsaucās uz Pasaules Bankas pētījumu, kurā secināts, ka tad, kad beidzas kvotas un primārā veselības aprūpe kļūst mazāk pieejama, pacienti kaut kur pārvietojas, kas savukārt rada spiedienu uz neatliekamo palīdzību.
"Diemžēl tas pacients, kurš gaidījis savu plānoto operāciju kādā mirklī var kļūt akūts. Mēs nevaram viņu atstāt mājās, viņš ir jānogādā slimnīcā neatliekamai diagnostikai. Tomēr mēs neesam visuvareni un nevaram, paskatoties uz pacientu, pateikt, ka viens vēl var gaidīt divas nedēļas līdz operācijai, bet otrs nevar. Protams, pēc izmeklējumiem daļa no šiem pacientiem tiek palaista mājās," teica Villere.
Viņa uzsvēra, ka valstij ir jārod iespēja, lai pacienti varētu īsā laikā veikt izmeklējumus. "Neapšaubāmi pacientu lētāk ir ārstēt ambulatori. Šobrīd problēma ir laikā izstieptajos izmeklējumos - vienam izmeklējumam rinda ir pēc divām nedēļām, otram pēc mēneša, bet, kamēr gaida trešo izmeklējumu, stāvoklis krasi pasliktinās, un mēs pacientu nogādājam slimnīcā, kur izmeklējumi tiek veikti no gala. Ja pacients varētu kompakti, īsā laikā, līdzīgi kā notiek "zaļā koridora" gadījumā, saņemt izmeklējumus, būtu cita situācija," norādīja NMPD direktore.
Starp biežākajiem ātrās palīdzības izsaukšanas iemesliem Latvijā ir sirds problēmas, sāpes mugurā, piemēram, spondiloze u.tml. Tāpat bieži izsaucējiem ir paaugstināts asinsspiediens. "Protams, ir arī konkrētām sezonām raksturīgi izsaukumi, piemēram, ar gripu, vīrusu saslimšanām saistīti. Tāpat pacienti ar augstu temperatūru mēdz saukt ātro palīdzību," piebilda Villere.
Vienlaikus viņa atzīmēja, ka darba dienas laikā, kad pacienti varētu vērsties pie ģimenes ārsta, viņi nelabprāt to dara. Tā saucamo sekundāro izsaukumu skaits pieaug arī pēc plkst.18. "Šajā laikā būtu nepieciešams primārās aprūpes sniedzēju pārklājums - vai nu dežūrārsti, apvienotās ārstu prakses, kur pacients varētu vērsties pēc palīdzības arī pēc darba laika. Dežūrārsti Rīgas pilsētā ir, viņi strādā līdz plkst.20, bet šo laiku vajadzētu pagarināt, lai pieejamība būtu labāka. Sestdienās viņi strādā tikai līdz plkst.15, bet svētdienās nestrādā vispār. Līdz ar to svētdienās mums izsaukumu skaits ir augstāks, jo pacientiem nav kur vērsties," skaidroja NMPD direktore.
