Pēc šķīrējtiesu reformas no reģistra izslēgtas 143 šķīrējtiesas

Kā aģentūru LETA informēja TM, reformas mērķis bija noteikt stingrākas prasības šķīrējtiesnešiem un patstāvīgās šķīrējtiesas izveidē, kā arī stiprināt uzraudzības mehānismus, izslēdzot no pastāvīgo šķīrējtiesu vidus tās šķīrējtiesas, kuru darbība neatbilst likuma prasībām un atstāj negatīvu iespaidu uz šķīrējtiesu institūtu kopumā, sekmēta šķīrējtiesu darbības efektivitāte un kvalitāte, kā arī sakārtota šķīrējtiesu darbības vide.

2016.gada 3.novembrī stājās spēkā grozījumi Šķīrējtiesu likumā, kas paredzēja vairākas būtiskas papildu izmaiņas līdzšinējā šķīrējtiesu reģistrācijas procesā, kā arī noteica pastāvīgo šķīrējtiesu dibinātāju pienākumu veikt pārreģistrāciju, lai nodrošinātu šķīrējtiesu reģistra ierakstu un šķīrējtiesas lietai pievienojamo dokumentu atbilstību likuma grozījumiem.

Minētie likuma grozījumi paredzēja izmaiņas līdzšinējā šķīrējtiesu reģistrācijas procesā, izvirzot jaunas prasības pastāvīgo šķīrējtiesu dibinātājiem, papildinot iesniedzamo ziņu apjomu, kā arī nosakot, ka Šķīrējtiesu likumā noteiktos gadījumos uzraudzību pār šķīrējtiesām īsteno Uzņēmumu reģistrs (UR).

Kā liecina UR statistikas dati, kopš reformas uzsākšanas šķīrējtiesu skaits Latvijā samazinājies par 67% - kopumā šo gadu laikā kā neatbilstošas likuma prasībām no šķīrējtiesu reģistra izslēgtas 143 šķīrējtiesas. Uz 1.jūniju Šķīrējtiesu reģistrā ir reģistrētas 70 pastāvīgās šķīrējtiesas.

Vienlaikus turpinās ar likuma grozījumiem noteiktais pārejas periods, kas noteic, ka pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam līdz šī gada 1.jūnijam bija jāiesniedz UR pieteikums par grozījumu izdarīšanu šķīrējtiesu reģistrā, iesniedzot aktualizētu šķīrējtiesnešu sarakstu. Savukārt UR līdz 1.septembrim lems par to pastāvīgo šķīrējtiesu izslēgšanu no šķīrējtiesu reģistra, kas minēto pienākumu nebūs izpildījušas.