Jau 15 gadus tiesājas par veca žigulīša avāriju

Septiņas prāvas dažādu instanču tiesās notikušas Ogrē, Daugavpilī, Rēzeknē un Rīgā. Žiguļa īpašnieka Jura Malnača pretenzijas izskatītas ne tikai tiesas zālēs, bet arī Tiesībsarga birojā, Valsts prezidenta kancelejā, Saeimas un Eiropas Parlamenta deputātu kabinetos, arī citās instancēs.

Pie stūres sēžas bez tiesībām

2002. gada augustā no Malnača pagalma viņa VAZ 2102 paņēma, vienkāršāk sakot – nozaga, paziņa Valērijs Zinčenko, kurš sēdās pie stūres, lai pabraukātos. Nekur tālu Zinčenko neizdevās tikt – drīz vien viņš uz lauku ceļa sadūrās ar Anitas vadīto "Toyota Corolla".

It kā vainīga bija tojotas vadītāja, kura nebija rādījusi pagriezienu, bet grēkāzis izrādījās Zinčenko, jo viņš pie stūres bija sēdies bez tiesībām, turklāt auto nebija veikta tehniskā apskate, tas nebija civiltiesiski apdrošināts. Īpašnieks skaidroja, ka to turējis vienīgi rezerves daļām. Līdz ar to žiguļa vadītājam vai īpašniekam Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas birojam (LTAB) vajadzēja samaksāt "Toyota" nodarītos zaudējumus.

Ogres rajona tiesa piesprieda no Zinčenko LTAB labā piedzīt 1607 latus. Tā kā teju desmit gadus LTAB no Zinčenko nespēja piedzīt ne santīma, birojs vērsās pret auto īpašnieku Malnaču. Abas puses noslēdza vienošanos, ka pakāpeniski tiks nomaksāts sods un "Toyota" nodarītais zaudējums. Te jāpiebilst, ka Ceļu satiksmes likums paredz, ka transportlīdzekļa nodarītie zaudējumi, ja tos nevar segt vadītājs, ir piedzenami no auto īpašnieka.

Nepaziņoja par zādzību

Malnačs tiesā vērsās pret Zinčenko, no viņa pieprasot zaudējumu atlīdzību – tos pašus 1607 latus. 2014. gadā kārtējā tiesas sēde Daugavpilī nolēma no Zinčenko Malnača labā tos arī piedzīt, tikai Malnača kontā līdz pat šim brīdim nav ieripojis ne cents.

Iemesls gaužām vienkāršs – Zinčenko nav ne ienākumu, ne mantas, lai no viņa tiesu izpildītājs piedzītu līdzekļus. Malnačs, protams, ir izmisumā, ka viņam radušies vieni vienīgi zaudējumi.
Tomēr savās likstās viņš vainojams arī pats. 2002. gadā, kad notika avārija, Malnačs policijai nebija ziņojis, ka viņa auto ir pazudis vai nozagts, un uz to arī nav uzstājis. Ja viņš būtu atzīts par cietušo, tad arī pašlaik nebūtu atbildīgs par tolaik izdarīto avāriju.

Arī tagad Malnačs apgalvo, ka tam, vai auto ir bijis nozagts vai ne, nav nekādas nozīmes. Galvenā Malnača pretenzija ir, ka Zinčenko viņam nav samaksājis ne centa. Viņš sūdzības par Zinčenko bezatbildību nosūtījis Valsts prezidentam, Tiesībsargam, Saeimas un Eiroparlamenta deputātiem, Tieslietu ministrijai, lūdzot panākt, lai Zinčenko samaksā tiesas piespriesto sodu vai arī lai viņu iesēdina cietumā.

Viss nokavēts

Tagad vairs nevar pārsūdzēt tiesas lēmumu par 2002. gada augustā notikušās avārijas apstākļiem, jo ir iestājies noilgums. Ja īpašnieks desmit gadu laikā nav vēlējies paziņot, ka viņam auto bija nozagts. un nav pārsūdzējis LTAB lēmumu, tagad ir par vēlu. Un Malnačam var nākties gaidīt bezgalīgi ilgi, kamēr Zinčenko viņam atmaksās skādi. Šajā gadījumā morāle viena: jārīkojas uzreiz, nevis jāgaida gadiem ilgi, kamēr ūdens pa muti sāk smelties iekšā.

Zvērinātu advokātu biroja "Centrs" juriste Gundega Miķelsone saka: “Šajā gadījumā ir neiespējami atturēties no secinājuma, ka 15 gadi ir ļoti ilgs laiks, lai cilvēks attaptos, ka ir sodīts par citas personas izdarītu pārkāpumu! Taču neatkarīgi no šā secinājuma jāteic, ka pēc tik ilga laika nevienu tiesas nolēmumu pārsūdzēt nav iespējams; lai cik pareizs vai nepareizs tas būtu.”

Tāpat Miķelsone piebilst, ka tiesas piespriestos zaudējumus cietušais var gaidīt ļoti ilgi, ja vainīgajam nav legālu ienākumu, ar ko segt parādu, un vienīgie viņa ienākumi ir iztikas minimuma līmenī. “Tiesu izpildītājs piedziņu var vērst pret personas legāliem ienākumiem un/vai personai oficiāli piederošu mantu. Ja oficiāli personai nekas nepieder un tā nekur nestrādā, neviens neko piedzīt nevar,” skaidro juriste.

“Te nu diemžēl neko citu nevar darīt, kā tikai gaidīt, kad vainīgajai personai parādīsies oficiāli ienākumi. Ņemot vērā Civilprocesa likuma 546. panta pirmajā daļā un 547. pantā noteikto, piedziņu var izstiept teju vai bezgalīgi, kamēr vien ir dzīva saistītā un tiesīgā persona (respektīvi, parādnieks un piedzinējs) vai viņu saistību un tiesību pārņēmējs.”