Izmisušu māti nelaiž pie skaļruņa lielveikalā
Tirdzniecības centros, kad vecāki aizrāvušies ar iepirkšanos, nereti gadās "nozaudēt" bērnus. Tad viņi vēršas pie apsardzes vai informācijas centrā, lūdzot palīdzību. Vai vecāki var paši palūgt mikrofonu un pa skaļruni aicināt atsaukties pazudušos?
Rīgas tirdzniecības centra "Azur" direktore Ilze Brazeviča teic, ka tā gan nebūs. Drošības apsvērumu dēļ informāciju apmeklētājiem pa skaļruni sniedz tikai paši darbinieki – informācijas centrā strādājošie, jo kāds šādu situāciju var izmantot arī ļaunprātīgi un pēkšņi izkliegt ko neadekvātu.
Valoda nav problēma
Katru gadījumu, kad palīdzību lūdz kāds pircējs, izskata individuāli, un nav problēmu pazudušo aicināt atsaukties ne tikai latviešu valodā, bet arī, piemēram, krieviski vai angliski. Nav nekādu priekšrakstu, kas liegtu šādās ārkārtas situācijās lietot arī citu saziņas valodu.
Tomēr nesen pamatīgu traci sociālajos tīklos sacēla kāda māmiņa, kas sevi dēvē par Annu Shape. Viņas antireklāmas tekstu par šoziem piedzīvoto tirdzniecības centrā Azur pārtvēra arī pāris tendenciozi, sevi par krievvalodīgo interešu aizstāvjiem dēvētie plašsaziņās līdzekļi.
Māte sūdzas par nesapratni
Anna savus bērnus atstājusi spēlēties rotaļu istabā un pati devusies iepirkties. Mazie tur spēlēja paslēpes un, māmiņa atgriežoties no iepirkšanās, nevarēja viņus atrast.
Mātei iestājās neliela panika, un viņa vērsās informācijas centrā ar lūgumu par skaļruni atsaukties bērnus. Anna sūkstās, ka darbinieces atteikušās bērnus pasaukt krievu valodā un pie mikrofona sasaukt bērnus viņa pati nav laista: “Es to mēģināju paskaidrot meitenēm, taču atdūros pret aukstu nesapratni, arī mikrofonu man nedeva. Apsardzes veikala teritorijā vienkārši nav, vai arī tā sēž kaut kur lielveikala kambaros un pa gaiteņiem nestaigā.”
Ne gluži patiesība
Ilze Brazeviča stāsta, ka šis ir tikai māmiņas emocionālais redzējums un ne gluži viss notika tik ksenofobiski, kā aprakstījusi Anna Shape.
Drošības apsvērumu dēļ māte tik tiešām pie mikrofona nav laista, bet arī publiski neizskanēja lūgums meitenēm atsaukties. Pazudušos bērnus steidzās meklēt apsargi, tika pārskatīti videokameru ieraksti. Nepagāja ne pāris minūtes, un bērni bija atrasti. Viss beidzās laimīgi, par to raksta arī Anna. “Ar šo māmiņu sazinājāmies un viņai atvainojāmies,” piebilst Brazeviča.
Jāatgādina gan, ka labu veikalnieku pirmais bauslis ir – klientam vienmēr ir taisnība, tāpēc, iespējams, izmisusī māmiņa arī saņēmusi tirdzniecības centra atvainošanos, kaut arī viņai īsti taisnība nav bijusi.
