Priekšvēlēšanu trakums Liepājā: Seska pretinieki "nozog" laikrakstu "Kurzemes Vārds"

Liepājnieki savās pastkastītēs saņēmuši teju identisku oriģinālam „Kurzemes Vārdam” „ekskluzīvu” avīzes numuru, kurā līdz ar zemi nolīdzināta Seska un viņa komandas politika un darbi. Priekšvēlēšanu cīņā šādi materiāli nav nekas neparasts, bet šoreiz tās pasniegšanas stils ir ārpus jebkuras kritikas. Biedrība „Liepājas balss”, kuru vada kāds Reinis Točelovskis, kurš esot pietuvināts partijai „Saskaņa”, savu materiālus apkopojuši „ekskluzīvā” izdevumā, kas teju mats matā atgādina pilsētas lielāko laikrakstu – gan nosaukumu, gan fontu, gan rakstu pasniegšanas stilu.

Pret viltus avīzes izdevēju vēršas visās iespējamās tiesībsargājošās iestādēs

„Kurzemes Vārds” izdevējs sagatavojis iesniegumu tiesībsargājošajām iestādēm saistībā ar neatļautu laikraksta identitātes izmantošanu melnajā PR kampaņā, informēja SIA „Kurzemes Vārds” valdes priekšsēdētājs Ints Grasis.

Kā uzsver „Kurzemes Vārda” valdes priekšsēdētājs, šis izdevums, kas vizuāli ļoti atgādina „Kurzemes Vārdu”, nav redakcijas sagatavots un „tam nav nekā kopīga ar žurnālistiku”.

„Mūs kā laikrakstu ar gandrīz 100 gadu vēsturi uztrauc tas, ka tiek izmantota mūsu identitāte – „galva” ir maksimāli pietuvināta oriģinālam. Arī šrifti un fonti, rubriku un sleju izkārtojums ir ja ne viens pret vienu, tad katrā ziņā maksimāli pietuvināti mūsu laikraksta stilam. Tas ir bīstams precedents, un nebūtu pieļaujams, ka nākotnē līdzīgi tiktu izmantota, piemēram, laikrakstu „Diena” vai „Latvijas Avīze” identitāte,”saka Grasis.

Laikraksta izdevējs sagatavojis iesniegumu ne vien Latvijas Preses izdevēju asociācijai, norādot uz bīstamu precedentu, bet arī Valsts policijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Satversmes aizsardzības birojā, Drošības policijā, Ģenerālprokuratūrā un Tiesībsarga birojā.

Noslēpmainais viltus avīzes izdevējs

Oficiāli Točelovska vadītā biedrība „Liepājas balss” nav reģistrēta, lai gan publiskajā telpā izskanējis pieņēmums, ka Točelovskis saistīts ar sociāldemokrātisko partiju „Saskaņa”. Viņš pats aģentūrai LETA gan noliedza jebkādu saistību ar „Saskaņu” vai kādu citu politisko spēku.

Viņš apgalvo, ka visus „viltus avīzes” sagatavošanas un izplatīšanas izdevumus, kas kopumā nepārsniedzot 1000 eiro, esot sedzis pats no savas kabatas. Viņš gan piebilda, ka esot ticies ar visiem Liepājas opozīciju pārstāvošajiem politiskajiem spēkiem, un vienīgā palīdzība, ko sniedz opozīcijas partijas, esot informatīva rakstura - oponenti palīdzot izgaismot problēmas, kuras Liepājā būtu jārisina. Nekādu finansiālu ieguldījumu neviens politiskais spēks neesot sniedzis.

„Redzot, kādā veidā tiek atspoguļota informācija Liepājas reģionālajos medijos, rodas iespaids, ka tie nav gluži objektīvi un neatkarīgi. Par daudzām problēmām netiek runāts, un informācija nereti ir vienpusīga, par labu Liepājas mēram Uldim Seskam. Es vēlos parādīt medaļas otru pusi. Lai arī es neesmu žurnālists, tādā veidā vēlos paust savu pilsonisko pozīciju,” apgalvoja Točelovskis.

„Tie ir absolūti meli,” vienpusīgas informācijas sniegšanu „Kurzemes Vārdā” noliedza tā valdes priekšsēdētājs Grasis. „Jebkurš, palasot mūsu izdevumu, var pārliecināties, ka esam objektīvi rakstījuši arī par tām problēmām, par kurām runā Točelovskis”. Savukārt komentējot Točelovska apgalvojumus par viņa politisko neatkarību, Grasis norādīja: „Protams, es nevaru apgalvot, ka kāds viņam par to maksā, taču interesanti, ka tieši pirms vēlēšanām uzrodas tāds taisnības cīnītājs un altruists”.

Saeimas deputāts un „Saskaņas” Liepājas mēra amata kandidāts Valērijs Agešins noliedza jebkādu „Saskaņas” saistību ar Točelovski un viņa veidoto izdevumu.

„Man ļoti grūti komentēt, kāds ir šī izdevuma saturs, jo es neesmu to lasījis, tikai „garāmejot” redzējis to internetā. Tas nav mūsu partijas izdevums un mēs par to neesam maksājuši,” apgalvoja Agešins. Ar Točelovski Agešins esot ticies tikai vienu reizi - maija sākumā viņi nejauši esot satikušies Vecrīgā.

Vai Kremļa maigā vara?

Vēstures skolotājs, liepājnieks Pāvels Jurs jau pirms mēneša vērsies Drošības policijā, aicinot izvērtēt internetā izveidoto biedrības „Liepājas balss” platformu, kuras autors ir Točelovskis, vēsta portāls Liepājniekiem.lv.

„Jo, manuprāt, ziņas, kas tur tiek izplatītas, ir ļoti tendenciozas un tikai ar vienu domu – ietekmēt pašvaldības vēlēšanu rezultātus”.

Vēsturnieks norāda – informācijā, ko izplata tā dēvētais demokrātijas veicināšanas fonds „Liepājas balss”, uzskatāmi vērojamas Krievijas maigās varas izpausmes. „Manuprāt, šeit ir visas pazīmes tam, un arī Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks Jānis Maizītis vērsis uzmanību uz iespējamiem draudiem, kas Latvijā pastāv pašvaldību vēlēšanās. Taču es neapgalvoju, ka šajā gadījumā tas tā ir – tas, ko vēlos, ir, vēršoties Drošības policijā, to noskaidrot. Nevēlos šobrīd aizstāvēt kādu politisko spēku vai gluži pretēji noniecināt – runa ir par veidu un saturu, kā informācija tiek pasniegta. Runa ir par to, ka apzināti tiek manipulēts ar sabiedrisko domu. Man tas šķiet nepareizi. Neesmu pret kritiku. Uzskatu, ka kritikai un opozīcijai ir jābūt, taču objektīvai un pamatotai. Tāpēc, manuprāt, ir svarīgi noskaidrot, kas finansē šos projektus un ar kādu mērķi”.

Naudīgais taisnības cīnītājs

Savulaik Točelovskis esot mēģinājis sadarboties ar Seska opozicionāru, biedrības „Liepājnieki” vadītāju Jāni Vilnīti, bet tas nav izdevies. Vilnītis portālam Liepājniekiem.lv atklāja, ka viņu ar Točelovski pirms aptuveni pusgada iepazīstinājis kāds paziņa. Otrajā tikšanās reizē Točelovskis pastāstījis par sevi – ka esot palīdzējis uzvarēt vēlēšanās Gruzijas prezidentam, kā vēlēšanu novērotājs bijis arī Afganistānā un citās valstīs, darbojies arī vēlēšanās Rēzeknē.

„Viņš sacīja, ka vēlas pārmaiņas Liepājā un ka viņa redzējums sakrīt ar manējo. Taču viņa piedāvājums kampaņai – vēlēšanu tehnoloģijas, kas bija sarakstītas uz vairākām lapām, man nepatika un darīja ļoti bažīgu. Turklāt kampaņas summa arī bija ļoti iespaidīga. Lēmumu noraidīt šo piedāvājumu pieņēmām kopīgi ar biedriem,” pauda Vilnītis. Viņš arī piebilda: „Tagad redzu, ka to īsteno cita partija”.

Taujāts par to, cik lielu kampaņas summu Točelovskis nosaucis, Vilnītis pauda, ka, „manuprāt, nebūtu godīgi, ja es to atklātu, bet summa tiešām bija ļoti liela”. „100 tūkstoši eiro?” – jautāja „Kurzemes Vārds”. „Vairāk!” – sacīja deputāta kandidāts.

Viens no piedāvājumiem bijusi kampaņa „no durvīm uz durvīm” – kad aģitatori uzrunā vēlētājus viņu mājokļos. Šādas kampaņas tiek praktizētas daudzās pasaules valstīs, un šajās vēlēšanās to dara arī partijas „Saskaņa” pārstāvji.
 
Tāpat kā viena no kampaņas metodēm piedāvāta neirolingvistiskā programmēšana, kad vēlētājam uzdod uzvedinošus jautājumus, kuros jau ir ietverta atbilde. „Manuprāt, tas nav godīgi, tā nedrīkst. Nesaku, ka tas ir slikti – tā dara visā pasaulē, taču man šādas metodes nepatīk,” vērtē Vilnītis. Neirolingvistiskā programmēšana tiek uzskatīta par vienu no populārākajām cilvēku ietekmēšanas metodēm.

Liepājā dzimušais, taču Rīgā deklarētais Točelovskis apgalvo, ka visus tēriņus cīņai pret esošo varu Liepājā viņš sedzot no paša kabatas. Vērojot viņa līdzšinējās aktivitātes un aprēķinot to aptuvenās izmaksas, jāsecina, ka polittehnologs kampaņai spēj tērēt vairāk naudas nekā viena otra partija. Viņam ir pa kabatai noorganizēt mikroautobusu, lai atvestu no Rīgas un nogādātu atpakaļ galvaspilsētā protestētājus, drukāt informatīvas lapeles, viltus avīzi un maksāt arī par tās izplatīšanu.

Viltus „Kurzemes Vārda” izdevumā Točelovskis par sevi ir pastāstījis gana daudz – viņam esot sakāpināta taisnīguma izjūta, palielījies ar savu izglītību un pieredzi. Minējis, ka esot palīdzējis gāzt Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili, taču nav pastāstījis to, ka pirms pašvaldību vēlēšanām pirms četriem gadiem viņam vairāk sāpējusi sirds par, piemēram, Rēzeknes, nevis Liepājas nākotni. 2013. gada vēlēšanās viņš pārstāvējis Rēzeknē dibināto partiju „Vienoti Latvijai”. Šis politiskais spēks dibināts uz līdzīga nosaukuma sabiedriskās organizācijas bāzes. Šajā biedrībā bija darbojušies arī „Saskaņas centra” biedri. Iespējams, Točelovskis šo pieredzi atturas minēt, jo „Vienoti Latvijai” sekmes vēlēšanās nebija diez ko labas. Jāteic, ka savulaik viens no šīs partijas līderiem bija Ainars Šlesers, kurš nu ir atkāpies no šīs partijas vadības.