Rostovas ierēdņi putrojas ar Saulīšu ģimenes uzvārdiem. Problēmu risina diplomāti
Krievijas pilsētā Rostovā dzīvojošajai latviešu Saulīšu ģimenei problēmas sagādājuši vietējās Dzimtsarakstu nodaļas (zagsa) ierēdņi, kuri vairākas nedēļas nespēja pareizi uzrakstīt uzvārdu „Saulīte”. Viņi to piedāvāja pārveidot par uzvārdu „Saulene”, jo atšķirības jau neesot nekādas.
Lai Saulīšu ģimenes jaunākā dēla sievai pasē tiktu ierakstīts uzvārds pareizā locījumā bija jāiesaistās pat diplomātiskajam dienestam. Ar Latvijas vēstniecības Krievijā pūlēm tomēr tika panākts, ka uzvārds dokumentos tika uzrakstīts pareizi. Par Saulīšu ģimenes problēmām raksta laikraksts „Komsomoļskaja Pravda v Jaroslavļe”:
„Par to, ka latviešu un lietuviešu vīriešu un sieviešu uzvārdiem ir dažādas galotnes, atšķirībā no dzimtes Jaroslavļas laulību pilī kaut kas bija zināms, bet tur atšķirību starp Latviju un Lietuvu gan neizprata. Latviskās izcelsmes rostoviešu Saulīšu ģimenei nacionālo tradīciju ievērošana bija principa jautājums.
„Mēs jau vairāk nekā 20 gadus dzīvojam Rostovā, ar vīru vēl apprecējāmies padomju laikā Latvijā. Viņš – Saulītis, es – Saulīte. Ar uzvārda rakstību līdz šim nekādu problēmu nebija, bet mūsu bērniem gan radās grūtības. Vecākais dēls apprecējās Rostovā un viņa sievai pasē ierakstīja uzvārdu, atbilstoši latviešu pareizrakstībai – Saulīte (kirilicā). Bet, kad jaunākais dēls Antons nolēma precēties, viņa sievai attiecās ierakstīt pareizi uzvārdu. Sākās lielas problēmas, jo kāzas jau bija deguna galā,” stāsta Antona māte Alīna Saulīte.
Jaunajam pārim – Antonam un Valentīnai laulību pilī paskaidroja, ka uzvārda rakstības problēmu gadījumā tiek izmantotas pareizrakstības vārdnīcas, bet tajās nevarēja atrast uzvārdu „Saulīte”. Tad piedāvāja Valentīnai ierakstīt uzvārdu „Saulene” , jo tāds uzvārds bija atrodams gramatikas grāmatās. Tiesa gan zagsa darbinieki bija paskatījušies nevis latviešu, bet gan lietuviešu pareizrakstības vārdnīcā. Bet tas viņus nesamulsināja – vai tad neesot vienalga: latvieši un lietuvieši vieni un tie paši taču esot!
Nelīdzēja pat tas, ka jaunlālātie zagsa darbiniekiem uzrādīja līgavaiņa mātes pasi, kur melns uz balta bija rakstīts – „Saulīte”. Jaroslavļas apgabala dzimtsarakstu nodaļas ierēdņiem nu bija pamatīgs rēbuss, un viņi nolēma vērsties pēc palīdzības Maskavā – pie Baltijas valstu vēstniecībām.
„Tur īpaši ar atbildi nesteidzās, pieprasīja rakstīt oficiālu iesniegumu. Bet bērniem drīz vien bija kāzas un līgavai piedāvāja ierakstīt uzvārdu kā tas skanētu lietuviski vai vīriešu dzimtē, ko Krievijas likumdošana pieļaujot. Tomēr latvieši pastāvēja uz savu.
Tādi kalambūri Krievijas dzimtsarakstu nodaļās negadās bieži, raksta „Komsomoļskaja Pravda v Jaroslavļe”. Tomēr jautājums atrisinājās pozitīvi. Pēc divu nedēļas ilgas sarakstes starp zagsu un Latvijas vēstniecību, iesaistot vietējos plašsaziņas līdzekļus, tomēr izdevās jaunajai sievai pasē ierakstīt pareizu uzvārdu – „Saulīte”.
