Latvijas iedzīvotājiem liegs pamest valsti, ja tie ārvalstīs grasīsies iesaistīties bruņotos konfliktos
Iekšlietu ministrija (IeM) ir precizējusi sagatavotos grozījumus Nacionālās drošības likumā, kas ļaus valstij liegt potenciālajiem kaujiniekiem, teroristiem un nacionālās drošības apdraudētājiem atstāt Latviju. Grozījumu pamatmērķis ir nepieļaut situācijas, ka Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs iesaistās bruņotos konfliktos.
Iekšlietu ministrs varēs pieņemt lēmumu par aizliegumu izceļot no Latvijas uz noteiktu laiku līdz vienam gadam, ja valsts drošības iestādes būs sniegušas informāciju, ka minētā persona ārpus Latvijas plāno iesaistīties bruņotā konfliktā, teroristiskās darbībās vai citās darbībās, kā rezultātā būs pietiekams pamats uzskatīt, ka persona pēc atgriešanās Latvijā apdraudēs nacionālo drošību, - to paredz precizētais priekšlikums, ko atbalstījusi Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.
Izmaiņu sākotnējā variantā bija paredzēts, ka liegt izceļot no Latvijas varēs arī personai, kas var apdraudēt valsts drošību. Tagad nolemts no šī formulējuma atteikties par labu precizētajai variantam.
Kā ziņots, ņemot vērā komisijas deputātu iepriekš izteiktās piebildes par likumprojekta sākotnējās redakcijas atsevišķiem formulējumiem, IeM parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (V) jau iepriekš norādīja, ka likumprojekta tālākā izskatīšanas gaitā normā par valsts drošības apdraudējumu varētu veikt precizējumus.
Minēto regulējumu varēs attiecināt uz pilsoņiem, nepilsoņiem, personām, kurām Latvijā piešķirts bezvalstnieka vai alternatīvais statuss, vai bēgļiem.
Iekšlietu ministra lēmumu varēs pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
IeM skaidro, ka, ņemot vērā pašreiz esošo situāciju valstu drošību jautājumos, vairākas valstis, piemēram, Lielbritānija, Dānija, Vācija un Nīderlande ir jau veikušas izmaiņas savos normatīvajos aktos ar mērķi novērst radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos. Īpaša uzmanība pievēršama nepilngadīgām personām, kuras ir mazāk aizsargātas un tām nav pilnīga izpratne par iesaistīšanās mērķi prettiesiskajos militārajos vai bruņotajos formējumos.
Vērtējot savu valstspiederīgo dalību bruņotos konfliktos ārvalstīs, daudzas valstis jau pašlaik ir atzinušas, ka šādas personas un to rīcība rada būtisku apdraudējumu starptautiskajam mieram un drošībai, kā arī rada apdraudējumu vairākām interešu grupām.
Paredzēts, ka likuma grozījumi pēc to pieņemšanas stāsies spēkā 2017.gada 1.septembrī.
