Daudziem izdevīgāk šķiet saņemt pabalstus un invaliditātes pensiju, nevis strādāt
Daudziem izdevīgāk šķiet saņemt pabalstus un atvieglojumus, invaliditātes pensiju, nevis strādāt, intervijā "Latvijas Avīzei" pauž Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀK) vadītājs Juris Gaiķis.
Vaicāts, vai piekrīt viedoklim, ka daudzi cilvēki labāk kārto dokumentus invaliditātes grupas piešķiršanai, nevis vingro, lieto zāles un pilda citus ārstu ieteikumus, lai kaut daļēji atjaunotu darbspējas, Gaiķis saka, ka piekrīt, bet lielā mērā to nosaka sociālekonomiskie apstākļi.
Viņš norāda, ka Labklājības ministrijā top jauna, moderna invaliditātes koncepcija, kurā invaliditātes noteikšanas process atbildīs Eiropas Savienības kritērijiem. "Tiks pārskatītas arī invaliditātes grupas, atvieglojumu un pakalpojumu klāsts. Iespējams, ka trešās grupas invalīdiem mērķtiecīgāk būtu izmaksāt nevis ikmēneša pabalstu, bet šo naudu novirzīt pakalpojumiem, rehabilitācijas pasākumiem, piemēram, masāžai, fizikālās medicīnas procedūrām, un klientam būtu pienākums tās apmeklēt," viņš stāsta.
Gaiķis piebilst, ka, pieņemot lēmumu par pirmreizējās invaliditātes noteikšanu, valsts komisija bieži uzdod izstrādāt individuālu rehabilitācijas plānu, pievieno savus ieteikumus. Tomēr, kad klients pēc gada, diviem vai pieciem iesniedz dokumentus invaliditātes termiņa pagarināšanai, nereti redzams, ka viņš nav izpildījis nevienu ieteikumu, norāda VDEĀK vadītājs.
"Ļoti skumji dzirdēt, kā daži klienti burtiski pieprasa no valsts visu, ko vien var dabūt - pabalstus, atvieglojumus, pakalpojumus, īpašo kopšanu. Bet ir arī prieka mirkļi, kad klients piezvana un saka: "Man to invaliditāti vairs nevajag. Lūdzu, ņemiet nost!".
