Kurš vispār ir dzirdējis premjeru runājam angliski? Zem lupas nonāk Kučinska valodas (ne)prasme

Likuma maiņa nodrošinās to, ka rektoram nebūs jākārto valsts valodas prasmes eksāmens. Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (V) uzsvēra, ka Rīgas

augstskolas ir dibināta uz starptautiska līguma pamata un ir arī īpašs likums par Rīgas

augstskolu. Augstskolas dibināšana būtiski atšķiras no citu augstskolu dibināšanas tāpēc, ka tika gūta liela palīdzība no Zviedrijas puses, lai Latvijā ienāktu pasaules zinātne un augstākā izglītība.

Tikmēr Ministru prezidents Māris Kučinskis likuma izmaiņas neatbalsta. Viņš nav gatavs atteikties no valsts valodas prasībām augstskolu rektoriem. Šorīt televīzijā premjers pauda, ka Latvijas augstskolām vajag vairāk piesaistītu ārvalstu lektorus un profesorus, taču administratīvajā korpusā strādājošajiem latviešu valoda esot jāzina. "Nestādos priekšā, ka augstskolas vada rektori, ar kuriem mēs nespējam sarunāties," piebilda politiķis.

Tieši šis citāts izraisīja pamatīgu viļņošanos tviterī un feisbukā. Cilvēki netieši norādīja, ka premjeram pašam esot kompleksi angļu valodas neprasmes dēļ, proti, neviens lāgā nespēja atcerēties, vai maz pats premjers prot angliski. Taču valodas prasme ir viens no priekšnoteikumiem, lai politiķis spētu savu valsti veiksmīgi pārstāvēt starptautiskajā arēnā. Kā zināms, īsi pēc stāšanās amatā, Kučinskis devās uz Briseli, līdzi ņemdams tulku. Arī turpmāk Kučinskis nekad nav dzirdēts publiski runājam angļu valodā. Soctīklotāju vidū radās sašutums par to, cik adekvāti ir norādīt, ka rektoram jāmāk latviešu valoda, lai gan premjers pats nespējot lepoties ar labām svešvalodas zināšanām.

Taču premjera redzējumam ir arī atbalstītāji. Kā norāda vairāki cilvēki internetā, neesot normāli, ka cilvēks, padsmit gadu dzīvojot Latvijā, tā arī nav spējis iemācīties valsts valodu.  Latviešu valoda neesot nekāda "ķēķa valoda", norāda ļaudis. Jāteic, ka rektors Pālsovs latviski prot sarunvalodas līmenī.