Ministrs Arvils Ašeradens televīzijā plātījies ar slepeniem dokumentiem
Ekonomikas ministrs, sniedzot interviju TV3 raidījumam „Nekā personīga”, rokās turēja un visai Latvijai demonstrēja dokumentu ar atzīmi „Dienesta vajadzībām”. Operators to nofilmēja un acīgākie skatītāji varēja iepazīties ar tekstu, kurā minētas slepenas detaļas par Inčukalna gāzes krātuves pārdošanas procesu.
Par šādu vieglprātīgu mētāšanos ar ierobežotas pieejamības informāciju draud ne tikai pamatīgas nepatikšanas darba kolektīvā – Ministru kabinetā, bet var pat nokļūt aiz restēm. Labākajā gadījumā tiesa vainīgajam var piespriest piespiedu darbus, un tad nu ministram varētu nākties iesildīto krēslu nomainīt pret sētnieka slotu.
Dokumenti ar atzīmi „Dienesta vajadzībām” ir aizsargājama informācija, kā to nosaka Ministru kabineta noteikumi nr.280 „Kārtība, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām”. Savukārt Krimināllikuma 329. pants „Neizpaužamu ziņu izpaušana” paredz sodu par klasificētas informācijas izpaušanu - brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Slepenības statuss noņemts slepeni
Ašeradens intervijā televīzijai, kura tika pārraidīta 16. aprīlī, stāstīja par to, ka valdība uzsāks sarunas ar Krievijas gāzes gigantu „Gazprom” un citiem „Latvijas gāzes” īpašniekiem par Inčukalna krātuves akciju atpirkšanu. Tas Latvijas valstij ir visnotaļ stratēģisks un apjomīgs darījums. Pirmkārt, gāzes krātuve ir paaugstinātas drošības objekts. Otrkārt, darījuma summa ir visai apjomīga – ap 200 miljoniem eiro. Cik zināms, jau iepriekš Ekonomikas ministrija par Inčukalna gāzes krātuvi ir veikusi slepenus pētījumus, bet te, lūk, pats ministrs simtiem tūkstošu lielas auditorijas priekšā plātās ar slepeniem dokumentiem. Katrā ziņā tur rakstītais interesētu visus, kuri grib iedzīvoties uz mūsu nacionālās drošības rēķina, neatkarīgi no tā, vai viņi savu politiku īsteno Austrumos vai Rietumos.
Ekonomikas ministrijas preses sekretāre Evita Urpena Kasjauns.lv skaidro, ka dokumentam „Informācija par iespējamo dabasgāzes pievades un uzglabāšanas operatora kapitāldaļu iegādes darījumu”, kuru televīzijas kameras priekšā demonstrēja Ašeradens nemaz tik slēpjams neesot - slepenības statuss tam noņemts valdības slepenā sēdē: „Ekonomikas ministrija, pamatojoties uz Ministru kabineta 2017. gada 11. aprīļa sēdes slēgtajā daļā nolemto, 11. aprīlī, atbilstoši sevišķās lietvedības prasībām, veica atzīmi par statusa „Dienesta vajadzībām” noņemšanu Ekonomikas ministrijas 2017. gada 10. aprīļa vēstules 3. pielikumā minētajai informācijai, par to informējot arī Valsts kanceleju, kas notika pirms konkrētā informācija kļuva redzama minētajā sižetā. Ņemot vērā iepriekš minēto, šajā gadījumā ministrs nav izpaudis valsts noslēpumu vai informāciju, kas būtu uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, un sižetā redzētais dokuments ar tajā iekļauto informāciju ir uzskatāma par vispārpieejamu informāciju”.
Tā nu iznāk, ka uzzināt to, ir vai nav ministrs plātījies ar slepenu dokumentu, ir slepena informācija, par kuru lemts valdības sēdes slēgtajā daļā.
„Tas nav valsts noslēpums!”
Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta Sabiedrisko attiecību un organizatoriskā darba nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Māris Zariņš portālam Kasjauns.lv vien norādīja: „Tas, vai attiecīgā informācija ir uzskatāma par informāciju „dienesta vajadzībām” ir attiecīgās informācijas radītāja kompetencē, kas balstās uz risku izvērtējumu saistībā ar attiecīgās informācijas nonākšanu atklātībā. Ja informācijai ir noņemts iepazīšanās ierobežojums, piemēram, statuss „dienesta vajadzībām”, informācija ir uzskatāma par vispārpieejamu informāciju. Vienlaikus norādām, ka Informācijas atklātības likums nosaka, ka informācija dienesta vajadzībām ir aizsargājama informācija, kas saistīta ar valsts drošību un nesatur valsts noslēpumu”.
Satversmes aizsardzības biroja pārstāve Iveta Maura par dokumenta dīvaino parādīšanos televīzijas ekrānā Kasjauns.lv norādīja: „Skaidrojam, ka atzīme uz dokumenta „dienesta vajadzībām” norāda, ka šis dokuments nav valsts noslēpuma objekts. Informācijas „dienesta vajadzībām” apriti regulē Informācijas atklātības likums un šīs informācijas aprites kontrole nav Satversmes aizsardzības biroja kompetence. Valsts noslēpuma objektu (ar klasifikāciju konfidenciāli, slepeni, sevišķi slepeni) apriti, izmantošanu un aizsardzību regulē likums „Par valsts noslēpumu”. Valsts noslēpuma aizsardzība ir viens no Satversmes aizsardzības biroja uzdevumiem. Satversmes aizsardzības birojs informāciju par amatpersonu rīcību pieņem zināšanai un tālākam darbam savas kompetences ietvaros. Konkrētā gadījuma izskatīšana ir Ekonomikas ministrijas kompetence. Šai gadījumā, valsts noslēpums nav izpausts, jo saskaņā ar likumu informācija „dienesta vajadzībām” nav valsts noslēpums”.
Arī Drošības policija Kasjauns.lv norādīja: „Informācija dienesta vajadzībām saskaņā ar Informācijas atklātības likumu ir aizsargājama informācija, taču tā nesatur valsts noslēpumu. Līdz ar to nav notikusi valsts noslēpuma izpaušana. Izvērtēt, vai informācijai nosakāms statuss „dienesta vajadzībām” un kad šāds statuss atceļams, ir attiecīgās informācijas radītāja kompetencē. Šīs informācijas aprites kontrole un līdz ar to arī konkrētā gadījuma izskatīšana ir Ekonomikas ministrijas kompetences jautājums”.
Varētu būt izpausts komercnoslēpums
Ašeradena partijas biedrs („Vienotība”) un tiesībzinātnieks Andrejs Judins Kasjauns.lv atturas komentēt, vai ekonomikas ministrs, sabiedrībai demonstrējot „divdomīgo” dokumentu, likumu ir pārkāpis vai nē: „Minētā informācija nav pietiekama, lai izdarītu secinājumu par likumpārkāpuma izdarīšanu/neizdarīšanu. Krimināllikuma 329. pantā ir paredzēta atbildība par neizpaužamu ziņu izpaušanu. Lai atbildētu uz jautājumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir jāveic izmeklēšana un jānoskaidro, vai pastāv visi noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes (noziedzīga nodarījuma objekts, priekšmets, noziedzīga nodarījuma objektīvā un subjektīvā puse, noziedzīga nodarījuma subjekts)”.
Savukārt kāds pazīstams Latvijas jurists, kurš vēlējās palikt anonīms, Kasjauns.lv pauda: „Šķiet, komercnoslēpums tika darīts zināms, un tas nav valsts noslēpums. Ja tas būtu valsts noslēpums, tad uz mapes attiecīgi būtu atbilstoša atzīme par slepenību nevis dienesta lietošanu. Šajā gadījums, iespējams, valsts pozīcija pasliktinās darījumā, kas amatpersonai varētu draudēt ar disciplinārlietu un varbūt civilprasību, bet politiķiem - ar politisko atbildību un teorētiski ar civilprasību”.
