Pētījumā noskaidrots, kāpēc no Latvijas emigrējušie cilvēki atgriežas dzimtenē
Reemigranti Latvijā atgriežas, jo ilgojas pēc draugiem, ģimenes un Latvijas kopumā, secināts Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra pētījumā "Atgriešanās Latvijā".
Kā liecina pētījums, salīdzinoši neliela daļa respondentu atgriezušies ar darbu vai biznesu Latvijā saistītu iemeslu dēļ. Šo cilvēku vidū lielākoties ir reemigranti, kuri ir augsti izglītoti, īpaši ar ārzemēs iegūtu izglītību, tikmēr salīdzinājumā ar krīzes un pēckrīzes periodu mazāk reemigrantu atsaukušies uz neapmierinātību ar darbu ārzemēs, turpretim palielinājies to cilvēku skaits, kuri atgriezušies veselības pasliktināšanās dēļ.
Tāpat secināts, ka tie reemigranti, kuri pēc atgriešanās Latvijā šeit uzturas vismaz gadu, uzrāda pārliecinoši labākus darba tirgus rādītājus nekā vidēji Latvijas iedzīvotāji, un ne vien biežāk ir nodarbināti, ekonomiski aktīvi vai pašnodarbināti, bet bieži vien saņem arī lielāku atalgojumu.
Pētījums arī atklāj, ka reemigranti Latvijā atgriežas ar vērtīgu, ārzemēs gūtu izglītību, specifisku darba pieredzi un vispārēju kompetenci, ko viņuprāt novērtē arī darba devēji. Ārzemēs gūtā pieredze biežāk sekmē vīriešu, nevis sieviešu karjeras un atalgojuma iespējas un tā visvairāk tiek novērtēta un izmantota augsti kvalificēto speciālistu pakalpojumu nozarēs.
Aptaujā reemigranti min, ka atgriezties Latvijā viņiem palīdzētu informācija par nodarbinātības iespējām, atbalsta programmas uzņēmējdarbības uzsākšanai, kā arī svarīgs ir pašvaldības atbalsts, kas pēc pētnieku domām nākotnē paver iespējas pašvaldībām aktīvāk iesaistīties reemigrācijas atbalsta nodrošināšanā.
Reemigrantu demogrāfiskais portrets rāda, ka Latvijā vairāk atgriežas vīrieši, un teju puse reemigrantu ir vecumā no 35 līdz 44 gadiem un tikai katrs septītais ir jaunāks par 25 gadiem. Tikmēr 35% reemigrantu nav Latvijas tautības, no kuriem gandrīz puse ir vīrieši, bet aptuveni vienai trešdaļai reemigrantu ir augstākā izglītība, no kuriem lielākoties ir sievietes, bet 40% ir profesionālā vidējā izglītība.
Tāpat secināts, ka liela daļa no Latvijas aizbraukušo cilvēku, kuri šobrīd atgriezušies valstī, uzskata, ka lēmums atgriezties bijis nepareizs.
Pētījuma dati liecina, ka 40% respondentu atbildot uz jautājumu, vai atgriešanās Latvijā ir bijis pareizs lēmums, atbildējuši "Noteikti nē" vai "Drīzāk nē", bet 44% "Jā, noteikti" vai "Drīzāk jā", tikmēr 15% nevarēja atbildēt nedz apstiprinoši, nedz arī noliedzoši.
No aptaujas datiem secināts, ka reemigranti saskārušies ar grūtībām adaptēšanās procesā, jo kopumā 44% reemigrantu atbildējuši, ka adaptēties dzīvei Latvijā bija drīzāk grūti, grūti vai ļoti grūti. Tāpat norādīts, ka reemigranti, kur nepārvalda latviešu valodu brīvi, nedaudz biežāk nekā pārējie pieredzēja grūtības.
Visbiežāk adaptēties traucē grūtības atrast darbu sev vai dzīvesbiedram, grūtības pierast pie atšķirīgas darba kultūras un neskaidrības par nodokļiem, liecina aptauja. Tikmēr pētījuma autori vērš uzmanību uz to, ka vismaz vienu no ar bērnu izglītošanos saistītām grūtībām minēja 13% respondentu, secinot, ka ar bērnu izglītošanos saistītas grūtības ir būtisks faktors, kas kavē ģimeņu ar bērniem reemigrāciju.
Kopumā tikai 15% respondentu atzinuši, ka ar adaptēšanos Latvijā nav bijušas nekādas problēmas.
Vairāk nekā 40% reemigrantu arī atzina, ka tikai ar grūtībām vai lielām grūtībām šobrīd spēj "savilkt galus kopā". Pēc pētījuma autoru domām, tas liecina par nozīmīgo materiālās situācijas pasliktināšanos salīdzinot ar dzīvi ārzemēs, jo tur šādas problēmas bijušas mazāk nekā 2% respondentu.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka lielākais no Latvijas izbraukušo cilvēku skaits bija vērojams 2010.gadā, kad Latviju pameta 39 651 persona. Lai gan turpmākos gadus bija vērojama lejupslīde, 2014.gadā sasniedzot vien 19 017 valsti pametušas personas, 2015.gadā skaits atkal palielinājies, sasniedzot 20 119 cilvēkus.
Ar Ārlietu ministrijas (ĀM) atbalstu tapušais pētījums, kurā piedalījušies vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, veidots tādēļ, lai apzinātu reemigrantu atgriešanās iemeslus, kā tie iekļaujas Latvijas darba tirgū un sabiedrībā, un kāda palīdzība viņiem būtu nepieciešama.
ĀM speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts uzsver, ka šī pētījuma rezultāti ir būtiski reemigrācijas procesa izvērtēšanā, lai veicinātu tautiešu atgriešanos un veiksmīgu iekļaušanos gan darba tirgū, gan sabiedriskajā dzīvē.
