Ciblā slēgta vienīgā aptieka. Aptiekāre Ināra nevarēja atrast nevienu, kas strādātu viņas vietā
Latvijā ir vietas, kur ir aptieku deficīts, bet divos novados nav nevienas zāļu tirgotavas. Konkurences padome pēc ārzemju parauga iesaka veidot izbraukuma jeb aptiekas uz riteņiem. Tādas ir gan Vācijā, gan ASV.
Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama intervijā Latvijas Radio atgādina, ka līdzīgs risinājums ir mobilie mamogrāfi krūšu izmeklēšanai.
Ministrijā valda skepse
Tomēr Veselības ministrija ir skeptiska, un Farmācijas departamenta direktore Diāna Arāja satraucas, ka šādas aptiekas būs grūti kontrolējamas, piemēram, vai ievēroti derīguma termiņi.
Latvijas Farmaceitu biedrības vadītāja Kitija Blumfelde skaidro, ka ārvalstīs izbraukumu aptiekas parasti nav autoveikali, bet gan konkrētu pasūtījumu pievešana klientiem. Cits jautājums, cik tas būšot komerciāli izdevīgi.
Tikmēr Ciblas novadā Krievijas pierobežā baltu ķieģeļu vienstāva māju gan rotā plāksnīte "Ciblas aptieka", taču uz durvīm balta lapiņa rokrakstā vēstī: “Slēgts.”
Aptiekāre nolemj atpūsties
Novada vienīgā aptieka slēgta pērn novembra beigās pēc 30 gadu darba, un tagad vietējiem pēc zālēm jāmēro desmit un pat 30 kilometru garš ceļš uz Ludzu.
Bijusī Ciblas aptiekas vadītāja Ināra Švede Latvijas Radio stāsta, ka 30 gadu strādājusi bez atvaļinājuma, līdz nolēmusi 65 gadu vecumā doties pensijā. Turklāt drīzumā būtu jāpērk jaunais kases aparāts, jāsāk izmantot e-veselības sistēma, kas prasītu papildu izdevumus, varbūt pat 1000 eiro.
“Es jau agrāk biju izdomājusi, ka man negribas vairs strādāt. Negribas. Gribas atpūsties. Bišķiņ veltīt sev laiku,” atzīst Švede. Viņa gan centusies atrast pēcteci, kurš varētu strādāt Ciblā, bet neviens nav gribējis. Arī lielajiem aptieku tīkliem par šo novadu intereses nav. Risinājums varētu būt pašvaldības atbalsts, taču novada dome jau iegulda daudz līdzekļu feldšeru punktu uzturēšanā.
Uz feldšeru punktu, Ludzu vai Sebežu
Ciblā ir nepilni 3000 iedzīvotāju, ļoti daudziem ir 70 gadu un vairāk. Pērn novadā piedzima nedaudz vairāk par 20 bērniem, bet trīsreiz vairāk cilvēku nomira. Novadā ir vidusskola, pamatskola un divi bērnudārzi, tomēr jaunieši Ciblu pamet, katrs ceturtais šeit ir bez darba.
Pirmās nepieciešamības zāles var iegūt kādā no četriem feldšeru vecmāšu punktiem. Otra iespēja ir pēc zālēm braukt uz Ludzu. Tā dara Leonīda, kura zāles vēl atved arī gados vecajām draudzenēm. Autobuss kursē četras reizes nedēļā, ap astoņiem rītā izbrauc uz un divos dienā atpakaļ. Izlīdz arī vietējie ar auto.
Blontu pagasta iedzīvotāja Irina pēc zālēm brauc uz Krieviju – uz Sebežu vai arī diennakts aptieku blakus robežai. Sarunā ar Latvijas Radio viņa gan apgāž mītu, ka Krievijā visi medikamenti ir lētāki: “Sirds zālēm šeit ir 75% atlaide. Es mēģināju tur nopirkt, bet Krievijā maksāja divus eiro, šeit – 44 centus.”
Tomēr citas zāles Krievijā esot trīs un piecas reizes lētākas, varot nopirkt arī tādas, kuru pie mums nav vai izsniedz tikai pret recepti. Tiesa, uz robežas var pārbaudīt, un bez receptes šādas zāles ievest neļaus.
Nedēļu neredz nevienu cilvēku
Nesen 70 gadu jubileju nosvinējusī Vaseļina Vatamane ir vienīgā iedzīvotāja Kļečņiku ciemā, kura kopš vīra nāves palikusi viena un reizēm nevienu cilvēku neredzot nedēļu. Agrāk turējusi govi, zirgu, cūkas, tagad – tikai suni un kaķi.
Reizi nedēļā pie Vaseļinas mājas piebrauc autoveikals. Viņai, par laimi, zāles pastāvīgi vajadzīgas nav, taču, ja rodas vajadzība, pa telefonu var palūgt, lai atved autoveikals vai sociālā darbiniece, neatsaka arī mūžībā aizgājušā vīra draugs, kuram ir savs auto. Kamēr nav citu variantu, katrs pats atrod kādu risinājumu.
"Kas Jauns Avīze"/Foto: Google maps
