Rīga, 6.marts, LETA. No šodienas līdz 5.aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Mazajā zālē skatītāji varēs iepazīties ar viena no oriģinālākajiem māksliniekiem latviešu modernistu paaudzē - Niklāva Strunkes (1894-1966) - darbiem, aģentūru LETA informēja muzejā.
Niklāvs Strunke (1894 -1966) ir viens no oriģinālākajiem māksliniekiem latviešu modernistu paaudzē, kas pieteica un apliecināja sevi vienlaikus ar jaunās Latvijas valsts dzimšanu. Iegūtā valstiskā neatkarība iezīmēja jaunu attīstības posmu Latvijas mākslā, 20.gadsimta 20.gados rosinot atšķirīgi traktētas nacionālās mākslas idejas, modernisma uzplaukumu un atdzimstošo nacionālo romantismu, bet 30.gados - pavērsienu oficiāli ideoloģizētā, konservatīvā gultnē.
Modernos centienus Niklāvs Strunke sāka iepazīt krievu avangarda vidē un mākslas studijās Sanktpēterburgā un Rīgā pirms Pirmā pasaules kara. Par viņa autoritātēm kļuva latviešu modernisma aizsācēji Voldemārs Matvejs un Jāzeps Grosvalds. Tradīciju nolieguma, mākslinieciskas brīvības un jaunas, neakadēmiskas formveides meklējumos Strunke pēc kara pievienojās novatoriskajai, franciski ievirzītajai Ekspresionistu grupai, kas pārtapa par Rīgas mākslinieku grupu.
Taču 20.gadsimta 20.gados viņš apmeklēja Berlīni un Romu, nevis laikabiedru iecienīto Parīzi. Agrīnos teorētiskos tekstos Strunke vienīgais no latviešu modernistiem pauda futūristiskus uzskatus. Kontakti ar Berlīnes futūristu loku un "secondo futurismo" pārstāvjiem Itālijā, tiekoties ar virziena līderi Filipo Tomazo Marineti, Enriko Prampolīni un Antona Džūlio Bragaljas dibinātās "casa d’arte" un eksperimentālā teātra aprindām Romā, iesaistīja latviešu mākslinieku Eiropas internacionālā avangarda apritē.
20.gadsimta 20.gadi Niklāva Strunkes daudzpusīgajā jaunradē izvērtās par drosmīgāko radoša pacēluma un eksperimentu laiku, ļaujoties gan kubisma, futūrisma, konstruktīvisma un supremātisma, gan jaunās lietišķības un "art deco" iespaidiem, vienlaikus aizraujoties ar itāliešu protorenesanses glezniecību, primitīvo mākslu un Austrumu miniatūrām, bet it sevišķi ar jau agrāk studēto latviešu etnogrāfisko un folkloras mantojumu. Individuālā stilā saliedētu pretstatu darbos, kur reizē izceļas kompozīcijas skaidrība, dekoratīva stilizācija un ritmizācija, lokana līnija, izpaužas īpatnējs virtuozitātes un naivitātes savienojums, senatnīgo, eksotisko un moderno elementu sintēze.
Stājglezniecībā Niklāvs Strunke divdesmito gadu sākumā abstrahēja tēlojumu racionālā, ģeometrizētā izteiksmē, bet jau divdesmito gadu nogalē atgriezās pie reālisma. Aizstājot iluzoro skatuves glezniecību ar telpiskām arhitektoniskām konstrukcijām, mākslinieks kļuva par vienu no pirmajiem modernā teātra scenogrāfijas principu ieviesējiem Latvijā. Niklāvs Strunke modernizēja un ievērojami cēla latviešu grāmatu mākslas līmeni. Debitējis kā zīmētājs, viņš dažādās tehnikās ražīgi un daudzveidīgi darbojās kā grāmatu ilustrators, radot gan lakoniskas tipomontāžas kompozīcijas, gan izsmalcinātas pasaku ilustrācijas, kuru tēlos nereti atpazīstams stilizēts pašportrets. Pasaku ilustrācijas veicināja mākslinieka popularitāti un daudzkārt tika godalgotas, uzskatot par daiļrades augstāko virsotni.
Niklāvs Strunke kļuva par leģendāru personību. Maza auguma, enerģisks, ar izteiksmīgu ārieni un strauju temperamentu, ekscentrisku paštēlu un iemīļoto itālisko sveicienu "čau" apzīmogots, aizrautīgs darbā un bohēmā, viņš bija fantasts un romantiķis, kaislīgi kolekcionēja etnogrāfiskos priekšmetus, grāmatas, lelles un marionetes, ko plašais draugu logs apbrīnoja viesmīlīgajā Vecrīgas darbnīcā.
Būtiska vieta Niklāva Strunkes biogrāfijā pieder ziemeļnieka sapņu zemei Itālijai, kas tapa par viņa otro jeb garīgo dzimteni. Kājām ceļojot, līdzīgi kā Latvijas novados, tur zīmētas un gleznotas Romas apkārtnes, Florences, Kapri un Neapoles līča piekrastes ainavas. Pēc Otrā pasaules kara, dzīvodams emigrācijā Zviedrijā, Strunke atkārtoti atgriezās Itālijā, rodot arī atdusas vietu "mūžīgās pilsētas" protestantu kapsētā.
Izstādes ekspozīcijas kodols 2008.gadā tika parādīts "Adamson-Eric" muzejā Tallinā, turpinot latviešu modernisma pārstāvju izstāžu ciklu un atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienu. Eksponētās gleznas, scenogrāfijas meti, zīmējumi un grāmatu ilustrācijas veido ieskatu, bet nebūt neizsmeļ Niklāva Strunkes modernista veikumu, kura apguve un interpretācija turpinās.
Izstādes ietvaros 26.martā plkst.16 R.Sutas un A.Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a, dz. 26) tiks rīkota mākslas vēstures pēcpusdiena ar priekšlasījumiem "Modernisma laboratorija: Niklāvs Strunke un Romans Suta".
Savukārt 5.aprīlī plkst.15 izglītības programmā "Svētdienas sarunas muzejā" interesentiem tiks organizēta ekskursija ekspozīcijā ar mākslas vēsturnieces Edvardas Šmites stāstījumu par ievērojamā gleznotāja dzīvi un daiļradi.
