Deviņi būvuzņēmumi vēlas veikt Jelgavas rajona Blankenfeldes muižas rekonstrukciju

Jelgava, 6.marts, LETA. Jelgavas rajona Vilces pagasta vēsturiskās Blankenfeldes muižas īpašnieces, SIA "JVB", izsludinātajā konkursā rekonstrukcijas un būvdarbu veikšanai Blankenfeldes muižā pieteikušies deviņi būvniecības uzņēmumi, kas atbilst konkursa noteikumiem, aģentūru LETA informēja SIA "JVB" valdes locekle Kintija Veisa.

Konkursa uzvarētājs pagaidām nav noskaidrots. Savukārt remontdarbu dēļ, iespējams, šogad Blankenfeldes muižā nevarēs darboties skolēnu nometnes, rekonstrukcijas dēļ šogad plānots muižas kompleksā nerīkot balles vai kāzas, skaidroja Veisa.

LETA jau ziņoja, ka SIA "JVB" rīkoja konkursu rekonstrukcijas un būvdarbu veikšanai Blankenfeldes muižā ar mērķi sākt rekonstrukciju un tai piesaistīt arī Eiropas Savienības finansējumu.

"Šo deviņu ēku rekonstrukcijas un būvniecības projektu mēs auklējam jau ilgi, tam plānots ieguldīt gan pašu līdzekļus, gan privātu investoru finansējumu, taču ar to nepietiek, tāpēc nolēmām pieteikt projektu Eiropas Savienības līdzfinansējumam. Taču birokrātija un papīru kalni, kas tam jāsagatavo, ir pārmērīga. Viss izdomāts, lai ES finansējumu iegūt būtu grūtāk, nevis vieglāk. Piemēram, Zemesgrāmatas reģistrācijā nav tāda sadalījuma - ogulāji, tad nu trīs cilvēku komanda cenšas sagatavot šīs vienas muižas projektu atbilstoši prasībām. Saistībā ar to bija arī publiskā iepirkuma konkurss," iepriekš stāstīja Veisa.

Rekonstrukciju un būvdarbus gaida muižas kompleksa deviņas ēkas, kuras paredzētas naktsmītnēm un restorānam, taču Blankenfeldes muižas kungu ēkas kreisajā spārnā atrodas muzejs, kurš jau sen darbojas. Muižas īpašnieki pašlaik strādā pie muzeja telpu renovācijas un jaunu ekspozīciju piesaistes projekta. Februārī muižas saimnieki piedalījās izstādē "Balttour 2009", kur informācija par Blankenfeldes muižu bija pieejama gan Piļu un muižu asociācijas stendā, gan Zemgales reģiona stendā.

Pēc pašreizējiem plāniem, rekonstrukciju paredzēts īstenot līdz 2010.gada 8.martam.

Pēc SIA "JVB" pasūtījuma arhitektu birojs "Arhstadija" veic plānošanas un projektu izstrādes darbus muižas kompleksa ēku renovācijai. Darbus plānots veikt trīs posmos. Pirmā posma plānojums jau ir izstrādāts, saskaņots un gaida celtniecības darbu uzsākšanu.

2008.gadā tika sākta apjomīga muižas kompleksa izpēte. Kopumā visu kompleksu veido 11 ēkas. Ir izstrādāti un saskaņoti triju muižas kompleksa ēku skiču un tehniskie projekti - abas vārtu ēkas un klēts ēka. 2008.gada novembrī un decembrī ir atjaunots iespaidīgs dziļurbums, kurš, kā plānots, apgādās ar ūdeni visu Blankenfeldes muižas kompleksu. Lai sāktu vērienīgos darbus un nodrošinātu muižas kompleksa attīstību, tika izstrādāts jauns elektroenerģijas piegādes projekts, kurš iesniegts apstiprināšanai.

Blankenfeldes muižas īpašniekiem pieder arī 36 hektāri (ha) zemes, no kuriem 14 ha ir aramzeme, kur plānots veidot tikai šai muižai raksturīgus stādījumus un kultūras. Sadarbībā ar SIA "Vides projektu studija" turpinās 2008.gadā sāktā muižas parka attīstības koncepcijas izstrāde. 2009.gada janvārī sadarbībā ar SIA "Aleja D" sākts parka atjaunošanas darbu pirmais posms.

Blankenfeldes muiža ir Latvijas Piļu un muižu asociācijas biedre. Kā tūrisma objekts Blankenfeldes muiža ir pazīstama arī ar saviem spoku stāstiem, saistībā ar kuriem uzņemta dokumentāla filma "Neparastās lietas Blankenfeldē".

Pēc Latvijas Piļu un muižu asociācijas datiem, Livonijas ordeņa laikā Blankenfelde ietilpa Jelgavas komturijā, 14. un 15.gadsimtā šeit bija nozīmīgs tirdzniecības ceļu krustpunkts.

Pirmo reizi Blankenfelde rakstītos avotos minēta 1689.gadā, kad tā piederējusi Ernstam fon Mēdemam. Pirms Ernsts fon Mēdems 17.gadsimtā uzcēla mūra kungu māju, Livonijas ordeņa laikos te atradusies koka muiža. 1711.gadā tās īpašnieks bija Otto Kristofers fon Mēdems, un pēcāk nomainījās vairāki īpašnieki arī no citām dzimtām.

1791.gadā muižu pārdeva Krievijas ķeizariskās kancelejas padomniekam Maltas ordeņa bruņiniekam baronam fon Kēnigfelsam, kura dzimtai tā piederēja līdz 1840.gadam, kad to pārdeva Vilhelmam fon Hānam. Viņa dzimta saimniekoja muižā līdz 1920.gada agrārajai reformai.

Muižas saimnieki vienmēr lepojušies ar to, ka tajā divreiz - 1804.gada septembrī un 1905.gada janvārī - ar savu galmu uzturējies trimdā dzīvojošais Francijas karalis Luijs XVIII. Muižas īpašnieks Kēnigfelss kā pateicību par viesmīlību 1820.gadā saņēma grāfa titulu.

Muižas kompleksa tagadējā galvenā celtne - kungu māja - celta 18.gs.vidū (pabeigta 1843.gadā), tā saglabājusies bez būtiskām interjera izmaiņām. Saglabājušies baroka griestu plafons ar profila joslu, klasicisma laika sienu gleznojumi (19.gs. sākums), parkets, 19.gadsimta logi, durvis, bīdermeijera stila kamīns. No muižas kompleksa 14 ēkām saglabājušās deviņas.

Muižas arhitektūrai piemīt Latvijā nebūt ne bieži saglabājusies mazo arhitektūras formu daudzveidība - iebraucamie vārti ar sētu, tējas paviljons, grota, Latvijā vienīgie dzelzs kaluma dārza vārtiņi.

Agrārās reformas laikā muižu Latvijas valsts nacionalizēja, Hāni izbrauca uz Vāciju. 1925.gadā muižu pārņēma Jelgavas apriņķis, ierīkojot šeit psihoneiroloģisko slimnieku pansionātu. Tas darbojās līdz 1976.gadam, pēc tam ēka bija praktiski pamesta.

1998.gadā vāciete, Hānu dzimtas locekle, barona mazmeita baronese Adelīna von Bernevica muižu atpirka no Latvijas valsts, taču šo īpašumu ārzemniecei atteica reģistrēt zemesgrāmatā, jo zeme atrodas valsts pierobežas joslā. Vēlāk viņa aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto kultūras pieminekli pārdeva Latvijas pilsonim. Pēc tam vēl nomainījās īpašnieki, līdz par muižas īpašnieku kļuva vietējais uzņēmums - SIA "JVB".

Muiža ir kļuvusi arī par Hānu dzimtas apmešanās vietu Latvijas vizīšu laikā. Muiža ir iekārtota viesu nama vajadzībām, un viesnīcas pakalpojumus rekonstrukcijas gaitā iecerēts paplašināt.