SVF ieteikumi Latvijai paredz neatliekamos pasākumus budžeta pārskatīšanā un reformu vadlīnijas

Rīga, 23.apr., LETA. Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ieteikumi Latvijai paredz neatliekamos pasākumus budžeta pārskatīšanā un iezīmē vadlīnijas tālākajām reformām, kas vēl jāprecizē sarunās ar SVF un EK tehniskās palīdzības misijas pārstāvjiem maija pirmajā pusē, šodien ziņo "Latvijas Avīze".

2009.gada aprīlī un maijā jāsagatavo budžeta grozījumi 2009.gadam, kas paredz izdevumu samazināšanu un atbilstošas strukturālās reformas, kas ļauj īstenot izdevumu samazināšanu, lai sasniegtu valdības noteiktos finanšu konsolidācijas mērķus 4,9% apmērā no kopējā budžeta iztrūkuma 2009. un 2010.gadā.

Jāstiprina finanšu ministra pilnvaras budžeta sagatavošanas un izpildes kontrolē un jāvairo viņa savlaicīga pieeja uzticamiem finanšu datiem.

Jālikvidē nevajadzīgie ierobežojumi budžetā, lai ministrijas varētu īstenot nepieciešamos izdevumu samazinājumus. Ja tiek ieviesti atbilstoši drošības pasākumi, varētu tikt atļauta lielāka elastība naudas izlietošanā dažās ministrijās ar pietiekamu tehnisko spēju.

Ļoti svarīgi ir veikt pasākumus finanšu kļūdu riska mazināšanai, stiprinot caurskatāmību, kontroli un atskaites noteikumus, kā arī visu valdības locekļu piedalīšanos fiskālās konsolidācijas programmā. Finanšu ministrijai jādod pilnvaras veikt visus atbilstošos pasākumus, lai sasniegtu fiskālos mērķus, bet nozaru ministriem un viņu personālam jābūt politiski un administratīvi atbildīgiem veikt izdevumu samazināšanu savas nozares budžetā.

SVF iesaka nodrošināt valsts budžetu ar deficītu 4,9% 2009. un 2010.gadā, koriģēt pašvaldību budžetu divu mēnešu laikā, izlemt visus jautājumus, kas ietekmē finanses, budžeta cikla ietvaros un atainot tos budžetā, īpaši paredzot atbilstošas garantijas.

Starptautiskie aizdevēji iesaka piešķirt ārkārtas pilnvaras finanšu ministram ieviest fiskālo disciplīnu, tajā skaitā veto tiesības lēmumiem ar fiskālu ietekmi, izvērtēt katras ministrijas svarīgākās un plānotās saistības, tajā skaitā publiskās un privātās partnerības (PPP) projektus, un sākt ieviest "ex ante" sistēmu, lai kontrolētu budžeta noteikumu izpildi.

Ieteikts sākt administrācijas algu sistēmas centralizācijas un racionalizācijas procesu finanšu ministra kontrolē, pastiprināt un racionalizēt fiskālās disciplīnas uzraudzības komitejas darbu, uzlabot pašvaldību finanšu pārraudzību un prognozi, slēgt atlikušos ārpusbudžeta fondus, palielināt Finanšu ministrijas (FM) jaudu ar 20 - 50 darbiniekiem, kas spēj veikt datu analīzi.

SVF iesaka Latvijas valdībai nodrošināt valdības vienotību par izdevumu samazinājumiem, kas nepieciešami budžeta konsolidēšanai, nodrošināt, lai netiktu pieņemti vai izziņoti Ministru kabineta lēmumi ar fiskālu ietekmi bez diskusijām ar Eiropas Komisiju (EK) un SVF, un atcelt šādus lēmumus, ja tie tikuši pieņemti.

Ieteikts likvidēt nevajadzīgos ierobežojumus budžeta klasifikācijā, lai uzlabotu izdevumu elastību, izveidot FM komisiju ministriju un citu valdības iestāžu finanšu vadības pārraudzībai, nodrošināt sadarbību starp parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un Valsts kontroli.

SVF norāda, ka ievērojamās fiskālās kļūmes kopš programmas sākšanas un ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanās liek īstenot vēl lielākus budžeta samazinājumus, lai nodrošinātu 4,9% budžeta deficītu, ko valdība apsolījusi EK, SVF un citiem aizdevējiem. Virkne programmā paredzēto pasākumu nav īstenota, un pie pašreizējā izdevumu tempa deficīts varētu sasniegt 12,5%.

Aizdevēji norāda, ka budžeta sagatavošanas procesā trūkst sistemātiskas un izsmeļošas informācijas par politiskajām prioritātēm pirms izdevumu griestu noteikšanas, kas nedod iespēju sagatavot reālistisku budžetu izdevumu būtiskas samazināšanas apstākļos. Tiek norādīts, kas finanšu ministra pilnvaras ir nepietiekamas fiskālās disciplīnas nodrošināšanai.

Budžeta izdevumu pārnesumi varētu tikt atļauti izlases veidā 3% - 5% apmērā no kopējiem izdevumiem 2009.gadā uz 2010.gadu valsts pamatbudžetā, izņemot sociālās drošības fondu. Tas mazinātu izdevumu gūzmu fiskālā gada beigās un dotu iespēju novirzīt ierobežotos resursus visnepieciešamākajām vajadzībām.

Pašreizējais budžets paredz maz iespēju tālākai izdevumu samazināšanai, mainoties politiskajām nostādnēm. Izdevumu samazinājumam jādod reāli ietaupījumi īstermiņā un jāuzlabo darba ražīgums sabiedriskajā sektorā ilgtermiņā. Latvijas lēmums reformēt izglītības sistēmu, veicinot skolu konsolidāciju, vai reģionālā reforma, samazinot pašvaldību skaitu, ir labi piemēri strukturālām reformām, kam vajadzētu dot lielus ietaupījumus, norāda SVF.

Gatavojot 2010.gada budžetu, jāņem vērā makroekonomiskais scenārijs un tā fiskālie mērķi, samazinot izdevumus atbilstoši 2009.gada budžeta piešķīrumiem. SVF norāda, ka nozaru ministrijas, kas apņemas veikt visgrūtākās reformas, "varētu tikt gandarītas ar salīdzinoši plašākiem budžeta ietvariem".

Ziņojumā uzsvērta nepieciešamība vairot atklātumu, regulāri sniegt pārskatus, īstenot kontroli pār ministriju un citu valsts iestāžu darbību. Atzīmējot nepieciešamību likvidēt nevajadzīgos ierobežojumus budžeta klasifikācijā, uzsvērta prasība saglabāt pašreizējos noteikumus speciālā sociālās drošības budžeta veidošanā.

Noteikts, ka Latvijas pusei no 22.aprīļa līdz 5.maijam jāveic iekšējas diskusijas un jāziņo EK un SVF par rezultātiem, bet līdz 22.maijam jāpabeidz papildu budžeta sagatavošana.