Kā partijas pērk vēlētājus
Nav nekāds brīnums, ka politiķi tirgojas ar balsīm, jo daļa pašu vēlētāju nepavisam nav kristālskaidri. Priecīgā ziņa — vairākums pārdoties nevēlas
Neuzpērkamās Rīgas kundzes
Sociologi noskaidrojuši, ka biežāk pārvērst demokrātisko izvēli par tirgus placi ir gatavi jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem, aptaujātie ar pamatizglītību, ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem, ļaudis Latgalē un laucinieki. Tas nozīmē, ka negodīgu politikāņu sapnis ir, piemēram, divdesmitgadīgs Latgales lauku jauneklis ar deviņu klašu izglītību un minimālo algu.
Toties blēžiem pilnīgi nevēlamas pie urnām ir pusmūža rīdzinieces ar vismaz 300 latu algu un universitātes diplomu. Proti, savu balsi negrib pārdot sievietes, aptaujātie, kuri vecāki par 55 gadiem, respondenti ar augstāko izglītību, ar vidējiem vai vidēji augstiem ienākumiem un rīdzinieki.
Iepriekšējā pētījumā pavasarī arī atklājās, ka ar vēlētāju personīgu ietekmēšanu saskārušies 8,8 procenti aptaujāto. Nauda piedāvāta diviem procentiem, pārtika vai citi labumi — 1,8 procentiem. Savukārt 1,8 procentiem darba devēji norādījuši, kā balsot.
Nobalso un prasa naudu
Gan jau raibi būs arī šajās vēlēšanās. Īpašas jautrības 2002. gadā sagādāja četri autobusi ar simts čigāniem, kas agrā rītā piebrauca pie 32. iecirkņa Rīgas 69. vidusskolā. Viņi meklēja 15. iecirkni, lai nobalsotu par 15. sarakstu — Latvijas ceļu — plusiņu liekot Normundam Rudevičam. Apjēguši, ka visi saraksti pieejami visos iecirkņos, viņi čakli nobalsoja un tad vaicāja, kad dabūs solītos trīs latus. Iecirkņa darbinieki bija visai apjukuši.
Rosīgs tirgus ritēja arī novados. Kuldīgā čigāni aģitēti braukt uz Rīgu vēlēt par Latvijas ceļu, solot piecus latus. Pilsētas laukumā balsotājus uzņēma čigānu biedrības organizētais autobuss, un atsaucība bija ļoti liela. Vēl divi autobusi devās palīgā ceļiniekiem uz Talsiem, arī tur takse bijusi pieci lati. Rudevičs apgalvoja, ka viņš par tādām izdarībām dzird pirmo reizi un tā varētu būt priekšvēlēšanu provokācija.
Centrālā vēlēšanu komisija saņēma ziņas no vairākiem kurzemniekiem par balsu pirkšanu un kādas partijas aicinājumiem ar autobusiem braukt uz Kandavu, kur vēlētāji varētu tikt cienāti ar alkoholu, un nopelnīt piecīti. Konkrētas partijas komisija neatklāja.
Preiļos no diviem līdz 15 latiem
Lai neapvainojas vēlētāji Latgalē, bet tieši viņu vājības bezkaunīgi izmantojuši balsu pircēji. Preiļos novada Domes vēlēšanu dienā 2001. gadā par to runāja visa pilsēta. Vietējās nelabvēlīgās ģimenes jau pirms vēlēšanām bāriņtiesas pārstāvei apjautājās, kura partija šoreiz maksās.
Balsojuma cena bijusi no diviem līdz 15 latiem. Bezpajumtnieki un žūpas „atdevās” vislētāk, par diviem latiem, ko tūdaļ pārvērta „degvielā”. Beigās cena nokrita līdz 50 santīmiem.
Nelāgās aizdomas krita uz Tautas partijas pārstāvjiem, laulāto pāri Jāzepu un Elitu Šņepstiem. Kundze esot braukājusi pa mikrorajoniem un piedāvājusi naudu vēlētājiem. Mēļoja arī, ka par diviem latiem pirkts balsojums par Latvijas ceļu un saraksta līderi Ilmāru Meluškānu. Viņi to sparīgi noliedza, bet sagadīšanās dēļ nauda par biļetenu komplektu, kurā trūktu Latvijas ceļa, pie iecirkņa Preiļu Valsts ģimnāzijā piedāvāta Neatkarīgās žurnālistei.
Vēlēšanās uzvarēja Latvijas ceļš, aiz sevis atstājot sociāldemokrātus un Tautas partiju. Abu pēdējo sarakstu līderi atzina, ka balsu pirkšana notikusi, tikai to grūti pierādīt, un viņu partijas jau nu nav pie vainas.
Izpildītāji pamesti tiesas varā
Rēzeknes vēlētājiem bija iespēja nopelnīt pat divreiz. Tieši nopirkto balsu dēļ izgāzās pilsētas Domes vēlēšanas 2005. gada 12. martā — Centrālā vēlēšanu komisija nolēma rīkot atkārtotu balsojumu.
Andele ritēja tik atklāti, ka par to runāja visa pilsēta. Balsu pircēji naudu mainīja pret pāri palikušajiem biļeteniem (pārbaudot, ka čupiņā nav īstais, tātad iemests urnā), bet bieži vien pievīlās. Veiklākie varēja pat līdz urnai neaiziet, tikai sakomplektēt „listes”, ko atrādīt. Dažs nopelnīja 30 latus. Sākumā maksāti desmit latu, tuvojoties vēlēšanu beigām — tikai trīs.
Par balsu pirkšanu Jaunā centra labā iekrita sporta kluba Kondors direktors Jānis Krēsliņš un šoferis Anfinogens Goršanovs. Tiesa katram piesprieda attiecīgi 1576 un 1016 latu sodu, viņu īpašumus apķīlāja. „Partijas funkcionāri no mums slēpjas un nevēlas sodus maksāt,” Dienai žēlojās abi darboņi.
Partijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs vien attraucis, ka Jaunajam centram neesot nekāda sakara ar šo cilvēku izdarībām un balsu pirkšana bijusi viņu privāta iniciatīva. Rēzeknē laikam šis veidojums bijis ļoti iecienīts — vairāk nekā 100 starpnieku, pašu ierosmes vadīti vien, vervējuši balsotājus Jaunajam centram. Nu jau šis zīmols atmests kā savu nokalpojis, lai arī organizācija pastāv. Dolgopolovs ar biedriem darbojas Saeimā Saskaņas centra frakcijā.
Mērs aiz restēm
Pirms trim gadiem rēzekniešus pārsteidza toreizējā mēra, sociāldemokrāta Jura Začesta iesēšanās aiz restēm. Viņš trīs dienas pavadīja apcietinājumā, aizturēts par balsu pirkšanas organizēšanu. Grigorijs Bekasovs un Olga Skutāne uzpirka vēlētājus balsojumam par sociāldemokrātiem komplektā ar plusiņu Začestam. Šī lieta joprojām nav beigusies, tā ir tikusi līdz apelācijai Augstākajā tiesā, bet aprīlī Bekasova slimības dēļ izskatīšana atlikta.
Darboņi vēlēšanu dienā pa tālruni vairākkārt runāja ar Začestu. Bekasovs sūdzējies, ka „par diviem latiem negrib pirkt. Ko darīt? Tikai divdesmit balsis savācu”, uz ko Začests pieticīgi atbildējis: „Cik ir, tik ir.” Pašam pietika, viņš vienīgais no sava saraksta iekļuva Domē. Skaidri zināms, ka balsu pircēji tikuši cauri ar 170 latiem. Tā nudien ir smiekla nauda, lai tiktu pie deputāta krēsla, bet pēc tam — par mēru.
Drīz pēc Začesta policija aizturēja uzņēmēju, bijušo sociāldemokrātu Valdi Medvecki. Dažas dienas pirms tam Rēzeknes Vēstīs publicētā apmaksātā rakstā uzņēmējs apgalvoja, ka iestājies Tautas partijā, un aicināja vēlētājus neļauties kārdinājumam pārdot balsi. Medvecki drīz atbrīvoja, un viņš nav notiesāts. Uzņēmējs taisnojies, ka mutiski gan apsolījis Začestam palīdzēt, bet darījis nav neko.
Partijas rindās Medveckis juridiski nekad nav bijis. Bija gan uzrakstījis iesniegumu, bet, līdzko sākās pirkto balsu skandāls, Rēzeknes nodaļas valde atsauca lēmumu uzņemt.
Latgales apgabaltiesa Začestam piesprieda 40 minimālo mēnešalgu (3600 latu) lielu naudas sodu. Bekasovam par sodu būtu jānostrādā 176 stundas piespiedu darbā, viņa līdzgaitniecei 144 stundas. Začests sevi par vainīgu neatzīst un spriedumu pārsūdzējis. Oriģināls bija domnieka sašutums par policijas rīcību, turot viņu apcietinājumā, ilgāku laiku neatdodot mobilo tālruni. Zvanu skandāli ne visiem politikāņiem iemācījuši turēties tālāk no šīs ierīces.
Pavisam dusmīgs bija toreizējais sociāldemokrātu līderis Juris Bojārs, dusmojoties, ka Rēzeknes mērs „iesēdināts pagrabā kā kāds slepkava vai narkotiku tirgonis”, kas atgādina „Staļina laikus un NKVD rīcību”. Bojārs pauda pārliecību, ka Začests noteikti iesniegs tiesā sūdzību pret Drošības policiju par cieņas un goda aizskaršanu un pieprasīs kompensāciju par morālo kaitējumu. Pagaidām nav iesniedzis.
Pieci lati točkas klientiem
Atkārtotās vēlēšanas Rēzeknē uzmanīja ap 100 policistu. Par iespējamo balsu pirkšanu likuma sargi saņēma 33 zvanus! Pa ielām klīda iedzēruši vīreļi, kas atklāti interesējās, kur var samainīt balsi pret naudu pudelei. Drošības policija aizdomās par balsu pārdošanu aizturēja divus vīriešus, kurus vēlāk atbrīvoja.
Šoreiz pircēji bijuši gudrāki. Lai iekļūtu Rēzeknes pašvaldībā, kandidātam vajadzīgas apmēram 680 balsis. Saucot talkā radu, draugu un paziņu loku, izdarīt var daudz. Piecu vai desmit latu atlīdzība arī izmantota. Kādā pagrīdes alkohola tirgotavā vismaz seši pļēguri bija lielījušies, ka katrs par balsi nopelnījis piecus latus.
Pieklājīgā sabiedrībā aizdomīgiem tipiem parāda durvis, bet Rēzeknē pēdējās vēlēšanas Začestam bija labvēlīgas. Viņš atkal vienīgais iekļuva Domē un uz pāris gadiem kļuva par mēra vietnieku, joprojām ir sociāldemokrātu biedrs. Nepaveicās Jaunajam centram — neviena deputāta.
Vairāki domnieki bija ļoti sašutuši par Začesta palikšanu deputāta amatā, kamēr nav stājies spēkā galīgais tiesas spriedums. Seši no 13 deputātiem vienu reizi boikotēja pašvaldības sēdi. Ar Jāni Tutinu (Tautas saskaņas partija) priekšgalā opozicionāri pameta sēžu zāli. Tomēr ar to nepietika, jo lielo partiju deputāti nevēlējās iestāties pret Začestu, lai tikai saglabātu varu.
Vienmēr pret tumsu karojošā Jaunā laika deputāte Maija Muceniece toreiz izcēlās ar cinisku atklātību: „Tā ir politika, tie ir kompromisi. Šur tur ir jāpiekāpjas.” Jāsecina, ka Saeimā, īpaši opozīcijas lomā, un valdībā šai partijai ir vieni principi (Jūrmalgeitas gadījumā Jaunais laiks prasīja Šlesera demisiju), bet novados citi.
Jūrmalas vēlētāju pirkšanas skandālā visi vainotie izgāja sausām kājām. Prokurore izbeidza kriminālprocesu, uzskatot, ka nav savākti pietiekami pierādījumi. Policija gan Kauguros 2. vidusskolā atrada naudas saņēmēju sarakstu un vēl neizmaksātus 420 latus.
Te atkal bija iejaukti Jaunā centra pārstāvji: Jūrmalas domnieks, advokāts Igors Dreija un trīs deputāta kandidāti — uzņēmējs Sergejs Zikins, arodbiedrības MAS „Jūraslīcis” darbinieki priekšsēdētāja Valentīna Sprukta un arodbiedrības revidente Valentīna Staško.
Uz Neatkarīgās aizdomām, ka Dreija esot iedevis Jūrmalas čigāniem simt latu (gandrīz katram sanācis pa piecītim), viņš uzpirkšanu noliedzis un lielījies, ka čigāniem palīdz „visus četrus gadus, par ko bijuši vairāki stāsti avīzēs”.
Administratīvā rajona tiesa atzina, ka nav vajadzības anulēt vēlēšanu rezultātus. Latvijas Zemnieku savienības Jūrmalas nodaļas vadītāja Harija Zilberta liecība likuma sargus nepārliecināja. Viņš stāstīja, ka vēlētāju sapulcē vēl pirms vēlēšanām likts manīt, ka varēs nopelnīt.
No 15. marta, kad bija zināms, ka Dreija ir ievēlēts, ik dienu 40 līdz 50 cilvēkiem katram esot maksāti 20 lati, uzrādot iepriekš izdalītas parakstītas anketas un vēlēšanu zīmju komplektu bez Jaunā centra saraksta. Zilberts lēsa, ka šādi aplaimoti aptuveni 400 balsotāju. Naudu saņēmis arī Zilberts ar sievu, to esot izmaksājusi Sprukta.
Savāda nianse — beidzis darbu Jūrmalas vēlēšanu komisijā, Arnis Olte pievienojās Jaunajam centram. Pēc Zilberta vārdiem, viņš kopā ar Dreiju skolā dalījis anketas, kuru parakstītāji apņēmās aģitēt par Jauno centru.
Pēc liecinieku stāstītā, balsis pirktas arī saraksta Jūrmala — mūsu mājas labā. Tā līderis Raimonds Munkevics pēc nesenās varas maiņas Domē kļuva par pilsētas mēru (nu jau nomests). Divi politbodnieki, solot nieka piecus latus, darbojušies pie Slokas pamatskolas. Savukārt astoņi čigāni esot dabūjuši vairāk — katrs pa desmitniekam.
Ir arī darboņi, kas mēģina balsu pirkšanu pacelt nopietna biznesa augstumos, izveidojot gluži vai biržu. Latvijas ceļa pārstāvjiem dienu pirms Jūrmalas pašvaldības vēlēšanām piezvanījis kāds Ruslans, piedāvājot 500 līdz 1000 balsu, kas „rezervētas” Ķemeru un Jaundubultu pansionātos. Protams, ne par velti. Ruslans teicies, ka piedāvājis sadarbību arī citām partijām, kas atteikušās. Arī ceļinieki neielaidās uz to, viņiem šķita, ka ož pēc provokācijas.
Vēlēšanas Umurgas gaumē
Jautri kriminālā stilā vēlēšanas noritēja Limbažu rajona Umurgas pagastā, kur piecu sarakstu konkurencē lietā likta nauda un šņabis. Aizdomas krita uz apvienību Stars. Izmeklētāji saskārās ar lielām grūtībām, jo bija jāiztaujā ļoti daudzi cilvēki, bet, kas ļaunākais, — pagasta iedzīvotāji nelabprāt sadarbojās ar policiju.
Daži cilvēki Stara interesēs vēlēšanu dienā esot apbraukājuši vietējos ļaudis un piedāvājuši alkoholu un naudu. Bija zināmi pieci cilvēki, kas par pudeli degvīna vai nelielu summu nobalsojuši par šo sarakstu. Tas gan maz ko deva, jo cīņā par pagastvaru kontrolpaketi (56,41 procents balsu) ieguva saraksts Avots, bet Stars dabūja nepilnus 27 procentus. Vēlāk krimināllieta izčākstēja.
Ko no visiem šiem bēdīgajiem stāstiem un Kas Jauns pirmsvēlēšanu seriāla var secināt? To pašu veco priecīgo atziņu, ko paudis britu premjers, komunisma naidnieks Vinstons Čērčils — demokrātija ir draņķīga pārvaldes forma, bet visas pārējās ir vēl sliktākas. Pie vienīgās pareizās partijas vai zem stingrā saimnieka dūres notiktu tās pašas un vēl lielākas cūcības, tikai mēs par tām nevarētu atklāti uzrakstīt, bet jūs — izlasīt un izdarīt savu izvēli.
Māris Puķītis Foto: A.F.I., LETA
