Tiesa turpinās liecinieku pratināšanu digitālās televīzijas krimināllietā

Rīga, 28.apr., LETA. Rīgas apgabaltiesā šodien plkst.10 plānots turpināt liecinieku pratināšanu tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā, aģentūru LETA informēja tiesas preses sekretāre Inese Auniņa.

Kā ziņots, liecinieku pratināšanu tiesa sāka 23.martā. Līdz šim nopratināti 11 liecinieki, taču kopumā jāuzklausa aptuveni 120.

Neviens no 20 lietā apsūdzētajiem savu vainu viņiem inkriminētajos noziegumos neatzīst. Daži no apsūdzētajiem skaidro, ka nesaprot, kādus tieši noziegumus prokuratūra viņiem inkriminējusi, citi savukārt norāda uz apsūdzības nepilnībām.

Tiesas sastāvs ar tiesnesi Juri Stukānu priekšgalā lietu sāka skatīt 2008.gada 28.augustā. Jau tajā pašā dienā prokurors Edvīns Piliksers tiesnesim pieteica noraidījumu, skaidrodams, ka Stukāns nevar izskatīt šo lietu, jo iepriekš viņš paudis viedokli, ka iepriekšējā tiesas sastāva priekšsēdētāja Žanete Vēvere no lietas izskatīšanas atstatīta prokurora dēļ. Tomēr Stukāna sastāvs šo argumentāciju atzina par nepamatotu, tādēļ prokurora pieteiktais noraidījums netika pieņemts.

Rīgas apgabaltiesas tiesnese Vēvere, kuras sastāvā digitālās televīzijas krimināllieta iepriekš tika sākta skatīt 2007.gada novembra beigās, 2008.gada 19.maijā pieņēma sev izteikto noraidījumu, kuru bija pieteicis "Kempmayer Media Limited" meitasfirmas "Kempmayer Media Latvia" ("Kempmayer") bijušā valdes locekļa Jāņa Svārpstona advokāts Jānis Rozenbergs un VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) bijušā valdes priekšsēdētāja Māra Paudera advokāts Saulvedis Vārpiņš.

Advokāti pauda aizdomas par to, ka tiesnese varētu būt nonākusi interešu konfliktā, jo viņa 2005.gada 18.februārī bijusi apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas sastāvā, kad tikusi skatīta sūdzība par digitālās televīzijas kriminālprocesā veikto "Kempmayer" kratīšanas likumību.

Kā ziņots, patlaban tiesā izskatāmā krimināllieta ir saistīta ar "Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra" (DLRTC) un "Kempmayer" vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

Saistībā ar minētā projekta izpildes gaitu apsūdzības šajā lietā uzrādītas pēc Krimināllikuma (KL) 317.panta par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, pēc KL 319.panta par valsts amatpersonas bezdarbību, pēc KL 177.panta par krāpšanu un pēc KL 195.panta par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā apsūdzēts bijušā premjera un Tautas partijas (TP) dibinātāja Andra Šķēles firmas SIA "Uzņēmumu vadība un konsultācijas" finanšu konsultants Harijs Krongorns.

DLRTC ģenerāldirektors Guntars Spunde apsūdzēts pēc KL 177.panta 3.daļas un 15.panta 4.daļas par mēģinājumu personu grupā veikt krāpšanu lielā apjomā un pēc KL 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Pauders apsūdzēts pēc KL 177.panta 3.daļas, 20.panta 4.daļas un 15.panta 4.daļas par lielas krāpšanas mēģinājuma atbalstīšanu un pēc KL 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Divi bijušie DLRTC valdes locekļi Jānis Plūme un Alfrēds Janevics apsūdzēti pēc KL 319.panta 1.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību.

Bijušie LVRTC valsts pilnvarnieki Ināra Rudaka, Ojārs Rubenis, Didzis Jonovs un Andrians Ļublins apsūdzēti pēc KL 319.panta 2.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību, kas radījusi zaudējumus valsts uzņēmumiem.

SIA "VP Partneri" direktoram, bijušajam apsardzes uzņēmuma "Falck apsargs" valdes priekšsēdētājam Valdim Purvinskim apsūdzība uzrādīta pēc KL 177.panta 3.daļas un 20.panta 4.daļas par lielas krāpšanas atbalstīšanu un pēc KL 196.panta 2.daļas par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Bijušie "Kempmayer" valdes locekļi Svārpstons, Juris Ulmanis, Jānis Zips un Andrejs Zabeckis apsūdzēti pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā, pēc KL 195.panta 2.daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apjomā un pēc KL 196.panta 2.daļas par uzņēmuma atbildīga darbinieka pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.

Advokāts Jānis Loze un uzņēmējs Uldis Kokins apsūdzēti pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā un KL 195.panta 2.daļas par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apjomā, bet advokātam Mārtiņam Kvēpam apsūdzība izvirzīta pēc KL 177.panta 3.daļas par krāpšanu lielā apjomā.

Latvijas Neatkarīgās televīzijas valdes priekšsēdētājam Andrejam Ēķim un ar politiķi Vili Krištopanu saistītās kompānijas "Interbaltija AG" padomes priekšsēdētājam Gintam Bandēnam apsūdzība uzrādīta pēc KL 20.panta 2.daļas un 177.panta 3.daļas - par krāpšanu personu grupā lielā apmērā un šī noziedzīgā nodarījuma organizēšanu.

Savukārt Šķēles kādreizējais biroja vadītājs Jurģis Liepnieks apsūdzēts pēc KL 20.panta 2.daļas un 177.panta 3.daļas - par līdzdalību krāpšanas lielā apmērā organizēšanā, kā arī pēc KL 195.panta 2.daļas - par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās.

Kopumā lietā apsūdzētas 20 personas, un tā apkopota 65 sējumos, taču lietas apjoms vēl pieaugs, kad tai tiks pievienota daļa no arhīva lietas materiāliem un citi dokumenti, par kuriem tika izlemts jau pirms tiesas izmeklēšanas uzsākšanas.

Vairāk nekā 40 tiesas sēžu datumi jau saplānoti gandrīz visam 2009.gadam, no kuriem tālākā nozīmētā sēde pagaidām paredzēta 30.novembrī plkst.10.