Rīga, 28.apr., LETA. Saistībā ar skandālu par biogāzes kvotu sadali amatu varētu zaudēt Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģētikas departamenta vadītājs Uģis Sarma, intervijā laikrakstam "Dienas Bizness" atzīst ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL).
"Ir ļoti populāri pievilkt klāt konkrētus ierēdņus atsevišķiem oligarhiem, ietekmīgiem ekonomiskiem vai politiskiem spēkiem. Taču es negribu par to runāt, jo man nav tiešu, konkrētu faktu," norāda ministrs.
Kā apgalvo Kampars, viņš cilvēkus vērtē pēc tā, ko viņi ir izdarījuši. "Runājot par EM Enerģētikas departamenta vadītāju Uģi Sarmu, skaidrs, ka visi noteikumi, ko viņš gatavojis saistībā ar enerģētikas lietām, kur obligātā iepirkuma cena elektroenerģijai ir būtiski lielāka nekā vidēji Eiropā, man liek teikt, ka ar Sarmas kunga darbu daudz kas nav kārtībā. Līdz ar to, restrukturizējot visu EM aparātu, ko esam uzsākuši ministrijā un pabeigsim 1.jūnijā, man ir pamats domāt, ka Sarmas kunga šāda veida darbošanās viņam, visticamāk, nepalīdzēs saglabāt savu posteni."
Kā sola ministrs, EM izstrādātajos grozījumos tiesību aktos par elektroenerģijas obligāto iepirkumu no atjaunojamiem energoresursiem būs citas iepirkuma formulas.
"Ja varētu sākt procesu no nulles, tad par kvotu iegūšanu uzvarētu tas, kurš par obligāto iepirkumu ir gatavs maksāt viszemāko iepirkuma cenu. Šajā situācijā esam nonākuši tik tālu, ka ir ievērojams skaits bioenerģijas ražotāju, kas jau sevi pieteikuši uz līdzšinējiem noteikumiem, viņiem jau ir bankās kredīti, biznesa plāns. Esošos noteikumus atceļot, mēs iegūstam divus būtiskus riskus: atsevišķas kompānijas varētu vērsties tiesā, vēršot piedziņu pret Latvijas valsti, un otrs, ka uzņēmēji tomēr cietīs no valdības nekonsekvences," skaidro Kampars.
Saskaņā ar jauno formulu elektroenerģijas cena būs tuva tai, kāda tā ir Eiropā, vai pat zemāka. Vēja enerģijai tiks noņemts divkārt "uzpūstais" tarifs.
Kā sola ekonomikas ministrs, viņš turpmāk ļoti rūpīgi sekos visiem projektiem, kuros tiks dalītas kvotas, lai neatkārtotos tāda situācija kā ar biogāzi.
Kā iepriekš laikrakstam "Dienas Bizness" atzina bijušais ekonomikas ministrs, patlaban satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK), lēmums noteikt kvotu biogāzei bija kļūdains.
Viņš skaidroja, ka katram atjaunojamajam resursam ir savi limiti. Attiecībā uz biogāzi visus šos gadus bija viens princips - tas, kurš pirmais piesakās, tas arī dabū kvotas.
"Tāpat vienmēr bija pārmetumi, ka atbalsts šajā jomā nav pietiekams. Tika izstrādāti jauni noteikumi, bija pieejama visa iespējamā informācija. Attiecībā uz biogāzi nekādas procedūras mainītas netika," atgādina Gerhards. "Manuprāt, kļūda bija noteikt kvotu biogāzei. Mēs nevaram runāt ne par kādiem milzīgiem biogāzes apjomiem. Tāpēc uzskatu, ka visiem, kas ir pieteikušies, vajadzētu arī saņemt atļaujas sākt darbu šajā jomā."
Gerhards arī aicina kvotas šajā jomā atcelt.
Kā ziņots, iecerēts palielināt kvotu skaitu attiecībā uz elektroenerģiju, kura tiek saražota, izmantojot biogāzi.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Kampara preses sekretārs Sandris Sabajevs, ekonomikas ministra izveidotā darba grupa sagatavos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009.gada 24.februāra noteikumos par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus, un cenu noteikšanas kārtību.
MK noteikumos plānots veikt izmaiņas formulā, pēc kuras tiek aprēķināta cena, par kādu AS "Latvenergo" iepērk elektroenerģiju, kuras saražošanā izmantoti atjaunojamie energoresursi, tostarp vēja enerģijas un biogāzes enerģijas.
Paredzēts, ka cena, par kādu "Latvenergo" iepirks šādi saražoto elektroenerģiju, tiks samazināta tik lielā apmērā, lai tā būtu pieņemama sabiedrībai un neietekmētu elektroenerģijas gala tarifu, par kādu "Latvenergo" pārdod elektroenerģiju patērētājiem.
Rezultātā uz šo grozījumu pamata iecerēts panākt kvotu skaita palielināšanos attiecībā uz elektroenerģiju, kura tiek saražota, izmantojot biogāzi. Ideālā variantā to saņemtu visi pretendenti, kuri bija iesnieguši pieteikumus šo kvotu saņemšanai, norādīja Sabajevs.
Šos grozījumus MK noteikumos plānots iesniegt valdībā un izskatīt jau 28.aprīļa valdības sēdē.
Kā ziņots, Kampars uzdevis EM valsts sekretāram Anrijam Matīsam izveidot darba grupu, kurai kompleksi jāizvērtē situācija saistībā ar atjaunojamo energoresursu izmantošanu elektroenerģijas ražošanā un jāiesniedz priekšlikumi par turpmāko rīcību.
"Mans mērķis ir panākt tādas valsts atbalsta sistēmas izveidošanu atjaunojamo energoresursu ražošanai un izmantošanai elektroenerģijas ražošanā, kas būtu caurskatāma, sabiedrībai izprotama, un visiem pretendentiem būtu radītas vienlīdzīgas iespējas konkurēt uz tā dēvēto obligāto elektrības iepirkumu," uzsver Kampars.
Pēc ministra domām, ne mazāk svarīgi ir panākt, lai šīs sistēmas izmaksas atbilstu sabiedrības spējām un vēlmei apmaksāt centienus elektroenerģijas ražošanā izmantot vairāk zaļo energoresursu.
Kampars norāda, ka darba gaitā tiks vērtēts, ko turpmāk iespējams darīt attiecībā uz biogāzes kvotām, kas jau ir sadalītas un par kuru ražošanu jau ir noslēgti līgumi.
Savukārt attiecībā uz vēja enerģijas ražošanas kvotām ekonomikas ministrs izmantos Administratīvā procesa likuma dotās iespējas turpināt pieteikumu vērtēšanu vēl trīs mēnešus. Līdz tam laikam nekādi lēmumi par vēja enerģijas kvotu piešķiršanu netiks pieņemti.
Kā ziņots, ņemot vērā, ka EM biogāzes iepirkuma kvotas sadalījusi "neizprotamā kārtībā", Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) lūdz pārskatīt šo kārtību, lai arī lauksaimniekiem būtu pieeja kvotām elektrības ražošanai no biogāzes.
Patlaban kvotas ir piešķirtas ar tādiem nosacījumiem, kas lobē atsevišķu uzņēmēju lielās jaudas stacijas, aģentūrai LETA apgalvoja LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne.
Lauksaimnieki bioenerģijas kvotu sadales jautājumā tiekot izstumti no konkurences, un biogāzes saražotā elektroenerģija vairs nekalpo kā papildu iespēja attīstīt saimniecību, jo biogāzes kvotas ir piešķirtas jaudas stacijām, kas ražo līdz pat diviem megavatiem (MW) lielu jaudu.
LOSP aicina pārskatīt izsniegto kvotu sadalījumu, dodot arī lauksaimniekiem iespēju pretendēt uz biogāzes kvotām, vēl jo vairāk tāpēc, ka kvotu izpilde šādā gadījumā būtu daudz reālāka. Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, biogāzes atbalsta programmai tika iesniegts 31 iesniegums, kuru kopējās plānotās investīcijas varētu sasniegt 70 miljonus latu, bet sabiedriskā finansējuma apjoms ir 31,5 miljoni latu.
Jau ziņots, ka gandrīz visas biogāzes kvotas ir ieguvušas ar uzņēmēju Andri Griģi netieši saistītas firmas.
Elektroenerģijas ražotājiem biogāzes obligātā iepirkuma ietvaros bija paredzēts iepirkt nedaudz vairāk par 125 000 MWh, no kurām faktiski brīvu kvotu vairs nav. Tās aizgājušas desmit firmām ar tikpat kā vienādu nosaukumu, proti, SIA "Taka-G" un citām, kuras savā starpā atšķiras tikai ar tām pievienotiem skaitļiem no 1 līdz 10. Pēc līdzīga principa tika dibināts arī desmitiem vēja enerģijas firmu, kas atšķiras tikai pēc nosaukumam pievienota cipara.
Visas "Taka" biogāzes firmas ir reģistrētas vienā adresē - Lielajā ielā 11, Liepājā, un nodibinātas ļoti operatīvi pāris nedēļu laikā. "Pirmā SIA "Taka-G1" reģistrēta Uzņēmumu reģistrā šī gada 5.martā, iepriekš minētie noteikumi stājušies spēkā 12.martā, bet jau 17.martā citi interesenti Ekonomikas ministrijā saņēmuši atbildes, ka viss obligātā iepirkuma ietvaros izsniedzamais kvotu apjoms ir izsmelts.
