Karaļa Gustava slepkavību atklās ar DNS palīdzību

Atentātu pret Gustavu III veica opozicionāri noskaņotie muižnieki maskarādes laikā Karaliskajā operā. Upsalas universitātes zinātnieki ir nolēmuši salīdzināt lādiņa paraugus un karaļa apģērbu ar asins traipiem, kas uz tā palikuši.

„Mēs to darām tāpēc, lai „Livrustkammaren” muzejā, kas atrodas Stokholmas Karaliskajā pilī un ir saistīts ar zviedru kara vēsturi būtu dokumentāri pierādījumi par šāvienu, kā arī tāpēc, lai izmēģinātu mūsu jaunās metodes,” informēja Upsalas universitātes medicīniskās ģenētikas docente Marija Allena.

Karalis Gustavs III dzimis 1746. gadā. Viņu uzskata par vienu no pretrunīgākajiem Zviedrijas karaļiem. Pēc troņa ieņemšanas 1772. gada 29. maijā viņš nostiprināja karaļa absolūto varu, kas pārtrauca liberālo reformu laiku un aizliedza partijas.

Tajā pat laikā karalis iegājis vēsturē kā monarhs, kurš atbalstīja kultūru, teātri un veica reformas izglītībā. Viņš dibināja Zviedrijas akadēmiju, kura nodarbojas ar zviedru valodas attīstību un kopš 1901. gada piešķir Nobela prēmiju literatūrā. Gustavs III ir viens no vispazīstamākajiem zviedru karaļiem, par kuru ir uzņemtas daudzas dokumentālās filmas.

Par avantūristisku zviedru vēsturnieki uzskata karaļa ārpolitiku. 1788. gadā Gustavs III uzsāka karu ar Krieviju, kurš tika pabeigts 1790. gadā. Tieši šo gadu laikā pieauga zviedru muižniecības neapmierinātība ar karali un viņa politiku. Tas noveda pie sazvērestības, kuras mērķis bija nogalināt karali un reformēt valdību.

Kā izriet no liecībām, 1792. gada 16. martā maskarādes laikā Karaliskajā operā karali aplenca melnā apģērbā tērptu vīriešu grupa, viens no viņiem franču valodā teicis: „Labvakar, skaistā maska”. Un pēc tam sekoja šāviens mugurā. Slepkava karali atpazinis pēc Svētā Serafima ordeņa. Karalis no ievainojuma mira pēc 13 dienām. Šāvējam Jakobam Johanam Ankarstrēmam 1792. gada 27. aprīlī tika izpildīts nāvessods, nocērtot galvu.

kasjauns.lv/Foto: google