Puse Latvijas iedzīvotāju šogad patērē mazāk alus nekā pērn
Sabiedrība
2009. gada 16. jūnijs, 21:50

Puse Latvijas iedzīvotāju šogad patērē mazāk alus nekā pērn

Jauns.lv

No Latvijas iedzīvotājiem 50,7% apgalvo, ka ekonomiskās situācijas ietekmē pašlaik patērē mazāk alus nekā pirms gada.

play icon
Klausīties ziņas
info about playing item

Šādi dati iegūti pēc alus darītavas "Cēsu alus" pasūtījuma veiktajā pētījumā par alus patēriņa tendencēm.

Lielākais patēriņa kritums ir vērojams Rīgā, kur 55% respondentu atzīst, ka alu patērē mazāk nekā pirms gada. Savukārt vismazākais patēriņa kritums ir Kurzemē - 42% norāda, ka alu patērē mazāk nekā 2008.gadā.

Pēc pētījuma datiem, visvairāk alus patēriņš samazinājies respondentiem vecuma grupā no 35 līdz 44 gadiem (57%).

Aptaujā 65,7% no respondentiem atzinuši, ka šogad neizvēlas lētāku alus šķirni ekonomiskās situācijas dēļ. Priekšroku lētākai alus šķirnei šogad vairāk dod vien respondenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem, bet vismazāk alus patēriņa paradumus šogad mainījuši aptaujātie Latvijas iedzīvotāji vecumā no 55 gadiem (12,8%).

Kā galveno kritēriju alus izvēlē Latvijas iedzīvotāji min tā garšu, kas vissvarīgāk ir 57,8%, savukārt 20,9% norāda, ka alus izvēlē vienlīdz svarīga ir gan cena, gan arī dzēriena kvalitāte. 11,2% par galveno kritēriju alus izvēlē min tikai alus šķirni, bet 3,9% skatās, kāds alum ir ražotājs, 3,5% - cena, 1,5% ir svarīgs iepakojums.

Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš otrdien pētījuma prezentācijā žurnālistiem norādīja, ka ekonomikas recesija viennozīmīgi ieviesīs korekcijas alus patēriņa paradumos Latvijā.

Viņš pavēstīja, ka tostarp turpmāk savas iecienītākās alus šķirnes iedzīvotāji nepārstās patērēt, taču tās lietos retāk. Nākotnē par ļoti nozīmīgu faktoru kļūs cena. Lai arī vēl pētījumā tas neatklājas, cena kļūs par ļoti svarīgu alus izvēles kritēriju. Pagaidām vēl cilvēkos saglabājusies 2004.-2008.gada inerce liek teikt, ka cenai netiek pievērsta uzmanība.

Celmiņš arī pastāstīja, ka alus patēriņam no piknikiem un klubiem būs tendence pārvietoties uz mājām - cilvēki arvien vairāk alus sāks patērēt mājās, turklāt nākotnē īpaši iecienītas būs tā dēvētās "mājas pakas" vai "draugu pakas", kur par izdevīgāku cenu tiek piedāvāts lielāks apmērs dzēriena.

Viņš turklāt atzina, ka Latvijā alus kā "tautas dziesmu" un "Līgo svētku" suvenīrs vairs nav dominējošā asociācija cilvēku galvās. Alus arvien vairāk tiek saistīts ar dažādiem kolektīviem pasākumiem - piknikiem, mājas ballītēm, sporta spēlēm, naktsdzīvi un izklaidi.

Atsaucoties uz veikto pētījumu, sociologs arī izveidojis vidējā alus lietotāja profilu Latvijā. "Alus mīļotājs visbiežāk ir vīrietis. Ja viņš dzer alu, tad gaišo biežāk nekā tumšo, dara to vairākas reizes mēnesī, visbiežāk mājās, lai atspirdzinātos, skatoties sporta spēles vai esot kopā ar draugiem," Celmiņš klāstīja.

Viņš minēja, ka savukārt Latvijas sievietes pārsteidzoši biežāk vairāk patērē tumšo alu, kā arī alus patēriņu saista ar brīvā laika pavadīšanu cilvēkos, pie dabas, piknikā.

Pētījums veikts šogad maijā sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas centru SKDS, un tajā piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums turpmāk tiks veikts reizi gadā.

BNS/foto:LETA