Sabiedrība
2009. gada 16. jūnijs, 23:05

Arodbiedrību streikā Igaunijā piedalījušies 1800 cilvēku

Jauns.lv

Igaunijā otrdien notika Arodbiedrību konfederācijas rīkots streiks pret jauno darba līguma likumu, kurā piedalījās 1800 cilvēku 15 uzņēmumos, aģentūru BNS otrdienas vakarā informēja konfederācijas vadītājs Harri Taliga.

Viņš atzina, ka streikā piedalījušies mazāk cilvēku nekā cerējuši organizētāji.

Streikā Tallinā, Tartu un Pērnavā piedalījās sabiedriskā transporta darbinieki, jūrnieki, metālapstrādes uzņēmumos strādājošie, mediķi un citu jomu pārstāvji.

Streika dēļ Tallinā vienu stundu no 10.15 līdz 11.15 bija traucēta trolejbusu un autobusu kustība, savukārt tramvaju kustība turpinājās netraucētā režīmā, jo streikojošie tramvaju vadītāji aizvietoti ar nestreikojošiem vadītājiem. Saskaņā ar Tallinas transporta darbinieku arodbiedrības priekšsēža Pēpa Pētersona vārdiem kopumā aizvietoti aptuveni 40 tramvaju vadītāji.

Tartu mērs Urmass Krūze savukārt pauda neapmierinātību ar streika politizāciju.

"Kamēr Tallinā un Pērnavā streiks ilgst vienu stundu vai ir jau beidzies, Tartu tas ieguvis politisku dimensiju, un pirmkārt cietēji ir pilsētas iedzīvotāji," pavēstīja mērs.

Tartu no rīta sāktais streiks ilga līdz pat sešiem vakarā.

Arī Tallinas pilsētas varasvīri ir nemierā ar streika nodarītajiem zaudējumiem un plāno pieprasīt no valsts kompensāciju.

Saskaņā ar Tallinas mēra vietnieka Jānusa Mutli teikto galvaspilsētas mērija, iespējams, pieprasīs valstij segt streika dēļ radušos zaudējumus, jo, pēc Tallinas amatpersonu domām, valdība nav darījusi pietiekami, lai novērstu streika situācijas izveidošanos.

Pēc konfederācijas vadītāja Taligas vārdiem, arodbiedrību protesti nav vērsti pret darba devējiem, bet gan pret valdības īstenoto "darba ņēmējiem naidīgo" politiku.

Arodbiedrības pieprasa, lai Igaunijas ministru kabinets pildītu 2008.gada aprīlī noslēgto trīspusējo darba ņēmēju, darba devēju un valdības līgumu par Darba līguma likuma projektu un bezdarba apdrošināšanu un ļautu šim līgumam stāties spēkā noteiktajā termiņā.

Darba ņēmēju organizācijas arī vēlas, lai parlamentā tiktu pārtraukta valdošo Reformu partijas un "Tēvzemes" un "Res Publica" savienības (IRL) ierosināto bezdarba apdrošināšanas likuma grozījumu izskatīšana.

Jau vēstīts, ka pērnā gada decembrī Igaunijas parlaments pieņēma jaunu Darba līguma likumu, kam jāstājas spēkā šā gada 1.jūlijā. Darba līguma likums regulē darba devēja un ņēmēja attiecības, tostarp darba līgumu slēgšanu, grozīšanu un laušanu, kā arī nosaka abu pušu tiesības un pienākumus, atalgojumu, darba laiku, atvaļinājuma ilgumu un brīvdienu skaitu.

Jaunais Darba līguma likums vienkāršo darbinieku atlaišanas procedūru, taču vienlaikus nosaka lielākus bezdarbnieku pabalstus un no 1,5% līdz 3% palielina bezdarba apdrošināšanas iemaksu likmes.

Savukārt abu valdošās koalīcijas partiju piedāvātie likuma grozījumi, kas izstrādāti bez arodbiedrību līdzdalības, paredz dot darba devējiem tiesības brīvi atlaist strādājošos, vienlaikus nepalielinot bezdarbnieku pabalstus.

Līdz 2009.gada 1.jūlijam spēkā joprojām ir Darba līguma likums, kas Igaunijā tika pieņemts 1992.gadā.

BNS