Rīgas dome: krāsainas pildspalvas, uzmetēji, „takaja demokraķija”
Trešdien no rīta nolikta Rīgas domes sēde, kurā jaunievēlētie deputāti balsos par Rīgas mēru. Iepriekšējās reizēs šajās sēdēs gājis visai karsti un interesanti.
Ietekme sadalīta
Šajā reizē varbūt pārsteigumu nebūs, jo politiskais tirgus jau ir noticis, saliekot lietas pa plauktiņiem iepriekš. Pirmdien šo vēlēšanu līderi “Saskaņas centrs” un LPP/LC parakstīja koalīcijas līgumu, tādējādi nodrošinot vairākumu ar 38 deputātu balsīm. Mēra amata kandidāts ir Nils Ušakovs (“Saskaņas centrs”), bet uz vicemēra amatu izvirzīts Ainārs Šlesers (LPP/LC). Savukārt opozīcijā strādās “Pilsoniskā savienība” un “Jaunais laiks”. Taču iepriekšējo gadu vēlēšanās tik gludi vis negāja, un balsu saskaitīšanu visi gaidīja ar nepacietību un interesi.
Bojārs – par mata tiesu
Daļai vēlētāju krietns šoks iestājās 2001. gada pašvaldību vēlēšanās, kad pārliecinošu vēlētāju balsu vairākumu ieguva kreisie spēki – LSDSP un PCTVL.
Toreiz mēra amatā tika ievēlēts Gundars Bojārs, bet nelabvēļi mēļoja, ka jaunais mērs būšot paklausīgs dēls savam tētim – Jurim Bojāram, kuram toreiz daudzi pārmeta laiku, kad viņš bija strādājis VDK Pretizlūkošanas daļā.
Gundars Bojārs mēra amatā tika ievēlēts ar minimālo pārsvaru – 31 balsi, kaut gan iepriekšējā politiskā matemātika liecināja, ka balsīm būtu jābūt vairāk. Beigu beigās tā arī neviens neuzzināja, kuras partijas pārstāvji nobalsoja citādāk, nekā solīts.
Toties Tautas saskaņas partijas pārstāvis Sergejs Dolgopolovs ieguva 41 balsi, kas bija vairāk, nekā tika rēķināts, un atkal neviens neatzinās, kurš no “mazajām” partijām vai toreizējās valdības koalīcijas (TP, LC vai TB/LNNK) būtu izšķīries par labu kreisajiem. Daži apgalvoja, ka frakciju priekšstāvji kontrolējuši, kā kurš balsojis, izdalot attiecīgas krāsas pildspalvas. Dažs teica, ka balsošanas kabīnē atradušās dažādu krāsu pildspalvas, un ko kurš lietojis nemaz neesot iespējams izkontrolēt.
Krāsaino pildspalvu prakse vēl pirms tam (1999. gadā) tika izmantotas, kad parlaments pēc ilgām mocībām un otrajā piegājienā balsoja par Vairas Vīķes-Freibergas ievēlēšanu. Runā, ka TP bijušas zaļas, LSDSP sarkanas, bet TB/LNNK zilas pildspalvas, lai kontrolētu balsošanas rezultātu. Daži politiķi izteicās, ka tautas priekšstāvji pēc šādām izdarībām ir zaudējuši savu prestižu pilnīgi un galīgi.
“Takaja demokraķija...”
Lai kā tur arī bija, bet rīdzinieki bija tikuši pie “kreisās valdīšanas”. Domes darbinieki zināja stāstīt, ka pēc Gundara Bojāra ievēlēšanas kāds sirms vīrs ar polietilēna maisiņu rokās staigājis pa pašvaldības namu, lūkojies visapkārt un nebeidzis pie sevis atkārtot: “Takaja demokraķija, takaja demokraķija... Ņekogda takoj demokraķiji nebilo!”*
Arī Aksenoks - knapi, knapi
Ar 31 balsi 2005. gadā tika ievēlēts arī nākamais Rīgas mērs Aivars Aksenoks (“Jaunais laiks”), kura ievēlēšanai matemātiski tika plānotas 35 balsis. Tolaik radās aizdomas, ka par kādreizējo CSDD darbinieku nenobalsoja visi labējo partiju deputāti, bet viņu vietā balsis nāca no apvienības “Dzimtene”. Jāpiebilst, ka kā viens no lielākajiem traipiem Aivara Aksenoka biogrāfijā tika minēta viņa atrašanās PSKP rindās pēc 1991. gada 13. janvāra. Turklāt prese cilāja dažādas versijas par viņa strādāšanu PSRS Ārvalstu draudzības biedrību savienības jeb krieviski - SSOD - pārstāvniecībā Vjetnamā. Padomju laikos šī struktūra kalpoja par piesegu VDK ideoloģiskajām un spiegošanas operācijām ārvalstīs. Aksenoks pats nelabvēļu pārmetumus noliedza.
Tajā reizē mēra amatam tika izvirzīts arī Gundars Bojārs.
Kad bija jābalso, elektroniskā sistēma “nobruka”, un nācās izmantot veco, labo balsošanas urnu. Tad balsu skaitītājiem kaut kas sajuka, un sākotnēji tika paziņots, ka Gundaram Bojāram ir 32, bet Aivaram Aksenokam 31 balss.
Pēc dažādām politiskajām peripetijām Aivaram Aksenokam mēra amatu nācās atstāt, un viņa vietā stājās “tēvzemietis” Jānis Birks. Turklāt pats Aksenoks pagājušajā ziemā pieslējās TB/LNNK.
___
• Tāda demokrātija, tāda demokrātija... Nekad tāda demokrātija nav bijusi! (no krievu valodas)
Guna Kārkliņa, Foto: LETA
