Latvijas iedzīvotāju pārvaldītam noziedzīgam grupējumam atsavina narkotikas Ls 680 miljonu vērtībā

Latvijā atsavināto narkotisko vielu vērtība sasniegusi 1,4 miljonus latu, šodien preses konferencē informēja Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieks Kārlis Dombrovskis.

Divu gadu laikā Latvijas tiesībsargājošajām institūcijām, sadarbojoties ar kolēģiem no aptuveni 15 dažādām valstīm, izdevies aizturēt 38 šīs noziedzīgās grupas dalībniekus, no kuriem 24 tiks tiesāti Latvijā. Lielākajai daļai no šiem cilvēkiem jau ir bijis tiesas spriedums un piespriestie sodi bijuši bargi - no astoņiem līdz 15 gadiem cietumsoda ar mantas konfiskāciju un policijas kontroli uz trim gadiem.

Divi Latvijas iedzīvotāji, kas tiek uzskatīti par šīs grupas organizētājiem, tiks tiesāti Ekvadorā, kas bija galvenā valsts, no kuras narkotikas tika vestas uz Latviju, bet tālāk izplatītas pa visu Eiropu.

Vēl citi šīs bandas organizētāji uz tiesas sola sēdīsies citās valstīs.

Kopumā Latvijā saistībā ar šo narkotiku kontrabandu ir uzsākti 20 kriminālprocesi, un Latvijā vien ir izdevies atsavināt gandrīz 11 kilogramus kokaīna, 1,5 kilogramus heroīna, gandrīz 100 000 ekstazī tablešu, kā arī cita veida narkotiskās un psihotropās vielas.

Latvijas tiesībsargājošo institūciju vadība uzsver, ka šī ir lielākā un apjomīgākā narkotiku kontrabandas lieta Latvijas vēsturē un, pateicoties par Latvijas darbu šī starptautiskā grupējuma sagraušanā, pirms divām nedēļām Latvijā ieradās kolēģi no ASV un lietas izmeklēšanā iesaistītajām personām pasniedza pateicības diplomus, bet Valsts policijai uzdāvināja 24 jaunas un modernas rācijas.

LETA jau ziņoja, ka maijā Ekvadoras policija Gvajakilas ostā aizturēja ar Spānijas karogu kuģojošu kravas kuģi, kurā atrasta 21 tonna ar kokaīnu sajaukta melases sīrupa, kas bija ceļā uz Spānijas pilsētu Barselonu. Pēc sākotnējā novērtējuma, kokaīna daudzums maisījumā varētu būt ap 17 tonnām.

Aizdomās par kokaīna kontrabandas mēģinājumu tika aizturēts Latvijā pazīstamais kriminālnoziedznieks Vladimirs Mitrevičs ar iesauku "Podsolnuhs", Krievijas pilsonis Ruslans Čevčenko un trīs Ekvadoras pilsoņi - Valters Diass, Valters Muriljo un Migels Peress.

Starp aizdomās par lielu narkotiku kontrabandu Ekvadorā aizturētajiem ir vēl viens Latvijā labi zināms kriminālnoziedznieks, Krievijas pilsonis Maksims Tarnopoļskis, kurš savulaik Latvijā tika notiesāts par smagas autoavārijas izraisīšanu, taču aizbēga no atklātā tipa cietuma Vecumniekos, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

1969.gadā dzimušais Tarnopoļskis ar iesauku "Makss" savulaik piederēja kriminālajam grupējumam "Pārdaugava".

1992.gadā Tarnopoļskis un Latvijas kriminālajās aprindās pazīstamais Viktors Šestakovs ar iesauku "Kļešč" (Ērce) tika aizturēti Polijā. Abus turēja aizdomās par ieroču transportēšanu, taču Polijas tiesībsargājošajām iestādēm neizdevās to pierādīt un viņi tika atbrīvoti.

1997.gadā Tarnopoļski Nīderlandē aizturēja policija aizdomās par Amsterdamā dzīvojošā Viktora Baluļa slepkavību. Vēlāk viņš tika atbrīvots un izraidīts uz Grieķiju, jo viņam bijusi Grieķijas pilsoņa pase.

Visskaļāk Tarnopoļska vārds izskanēja 2001.gadā, kad viņa izraisītā autoavārijā gāja bojā trīs cilvēki un vēl trīs guva dažādus ievainojumus. Viņš vadīja apvidus automašīnu "Mercedes-Benz G320", kas iebrauca pretējā braukšanas joslā, pa kuru brauca trīs automašīnas - "Opel Record", "Ford Transit" un "Ford Scorpio".

Tarnopoļskis nebija rīkojies atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem, turklāt auto viņš vadīja bez tiesībām. Viņš braucis ar ātrumu 120 kilometri stundā, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu pilsētā. Pēc avārijas viņa asinīs tika konstatētas 0,74 promiles etilspirta un kokaīna metabolīti.

Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa 2001.gada oktobrī Tarnopoļskim piesprieda brīvības atņemšanu uz desmit gadiem, kā papildsodu nosakot autovadītāja apliecības atņemšanu uz pieciem gadiem. Tarnopoļskis iesniedza apelācijas sūdzību Rīgas apgabaltiesā, taču vēlāk to atsauca.

2005.gada aprīlī Tarnopoļskis aizbēga no atklātā tipa cietuma Vecumniekos, kur viņš izcieta desmit gadu brīvības atņemšanas sodu.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvji tolaik stāstīja, ka Tarnopoļskis cietumā izdarījis vairākus administratīva rakstura pārkāpumus. Jautājumu par viņa sodīšanu bija paredzēts izskatīt cietuma Administratīvās komisijas sēdē, kurā, ņemot vērā pārkāpumu raksturu un skaitu, komisija varēja lemt arī par Tarnopoļska pārvietošanu uz daļēji slēgta tipa cietumu. Tika pieļauts, ka viņš nojautis par gaidāmo pārvietošanu uz stingrāka režīma cietumu, tādēļ patvaļīgi aizgājis no ieslodzījuma vietas.

Arī Mitrevičs ir Latvijā labi zināma kriminālā autoritāte. Mitrevičs uz apsūdzēto sola sēdies vairākkārt: 1982.gadā tiesāts par huligānismu un atklātu zādzību, 1997.gadā - par izvarošanu, huligānismu un automašīnas zādzību, 1999.gadā - par tīšu smagu miesas bojājumu nodarīšanu, 2000.gadā - par uzņēmēja Jefima Gelmana tolaik 15 gadus vecā audžudēla nolaupīšanu. 1994.gadā viņš ticis aizturēts arī Francijā.

Pēc tiesībsargājošo institūciju sniegtās informācijas, Mitrēvičs savulaik kontrolēja nelegālo auto biznesu Rīgā un viņa vadībā notika nolaupīto automašīnu atdošana īpašniekiem pret materiālu kompensāciju.

"Podsolnuhs" Latvijā tika tiesāts arī par narkotiku glabāšanu. 2003.gada vasarā policijas darbinieki Rīgā, Pētersalas ielas un Ganību dambja krustojumā, aizturēja automašīnu "Mercedes Benz", kuru pārmeklējot, atrada magoņu salmus, 5,2 mililitrus magoņu salmu koncentrāta un 6,3 mililitrus jēlopija šķīduma. Automašīnā brauca 1960.gadā dzimušais Mitrevičs, kā arī Krievijas kriminālā autoritāte, 1963.gadā dzimušais Hvičs Toloraja, kurš bija pie auto stūres.

Pret Mitreviču tika ierosināta krimināllieta pēc Krimināllikuma 253.panta 1.daļas par narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu vai pārsūtīšanu. Par to Krimināllikumā paredzēts sods ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz septiņiem gadiem.

Rīgas apgabaltiesa, izskatot šo lietu apelācijas kārtībā, 2004.gada pavasarī Mitrevičam par minēto noziedzīgo nodarījumu piemēroja nosacītu brīvības atņemšanas sodu uz vienu gadu ar pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem. Šis spriedums netika pārsūdzēts, un 2004.gada augusta beigās tas stājās likumīgā spēkā.

LETA