Baltijā bedres dziļākais punkts būs gada beigās
Baltijai kārtējo reizi noteikts jauns termiņš, kad tās ekonomikā sagaidāms dziļākais punkts. Šoreiz to prognozē Zviedrijas banku grupas SEB vadītāja Annika Falkengrēna.
"Mēs uzskatām, ka Baltijā zināms zemākais punkts [ekonomikā] varētu tikt sasniegts ap gada nogali. Pastāv iespēja, ka atveseļošanās [Baltijā] būs gan grūta, gan ilgstoša," viņa sacījusi intervijā aģentūrai "Dow Jones Newswires", norādot, ka pašlaik reālie banku zaudējumi no kreditēšanas vēl esot "pārsteidzoši zemi".
Falkengrēna arī noliedza iepriekš izskanējušas ziņas, SEB ierobežojot savu Baltijas banku finansēšanu. Pēc viņas teiktā, piešķirtā finansējuma apmērs esot mazāks, taču tas esot tāpēc, ka Baltijā ir sarucis pieprasījums pēc kredītiem.
"Mēs neatstāsim bez atbalsta savas meitasbankas Baltijā. Mēs neaziesim no Baltijas un injicēsim kapitālu savās Baltijas bankās, kad tas būs vajadzīgs," paziņoja SEB vadītāja.
Pašlaik vairākums aizņēmēju Baltijā, par spīti recesijai, atlaišanām, algu samazinājumiem un bankrotiem, joprojām turpina atmaksāt savus bankās paņemtos kredītus. Taču, ja tuvākajā laikā neuzlabosies situācija Latvijas, Lietuvas un Igaunijas darba tirgos, pastāv risks, ka aizņēmumus vairs nespēs atmaksāt arvien vairāk cilvēku, kas zaudējuši darbu un vairs nesaņems bezdarbnieku pabalstus. Turklāt situāciju ar kredītu atmaksu vēl vairāk saasinās tas, ka ziemas periodā palielināsies apkures izmaksas, raksta "Dow Jones Newswires".
Pirmdien SEB paziņoja, ka šogad otrajā ceturksnī cietusi 193 miljonu zviedru kronu (12,3 miljonu latu) zaudējumus, kas lielā mērā saistīts ar uzkrājumu veidošanu zaudējumiem no kreditēšanas un Austrumeiropas reģiona bankās veikto investīciju nemateriālās vērtības norakstīšanu.
SEB grupā ietilpst arī "SEB banka" Latvijā un tās meitasuzņēmumi.
BNS