Gadā no veikaliem iznes vairāk nekā 40 miljonus latu...

Zādzības no veikaliem ir sāpīga un aktuāla problēma, atzīst tirgotāji, tomēr skaitļus neatklāj. Tiek lēsts, ka katru minūti kādā no veikaliem kaut kas tiek nozagts. Gadā tiek nozagtas preces vairāk nekā 40 miljonu latu vērtībā.

Zog, lai pārdotu

Zagšana nav saistīta ar sociālām problēmām, jo pirmās nepieciešamības pārtika un lētas preces netiek zagtas. Lielveikalu tīkla „Maxima” sabiedrisko attiecību speciālists Ivars Andiņš saka, ka vidēji 128 dažāda lieluma tīkla veikalos ik 15 minūtēs notiek kāds incidents, kad nākas iejaukties apsardzei. „Precīzi pateikt mēs nevaram, jo preču iztrūkums atklājas inventarizācijas laikā, tomēr vidēji ik pēc 15 minūtēm apsardzei nākas reaģēt. Tā var būt zādzība vai pircēja savāda, neadekvāta uzvedība pie kāda no stendiem. Tad nereti pietiek ar to, ka parādās apsargs,” stāsta I. Andiņš.

Neatkarīgi no veikala lieluma visos zog proporcionāli vienādi. Iekāroto preču vidū ir relatīvi dārga parfimērija, kosmētika, atpazīstamu zīmolu skūšanās piederumi, dārgs alkohols. I. Andiņš atzīst, ka aizvien vairāk zog nevis amatieri vai „sportisti”, bet gan profesionāļi, kuriem tas ir kā amats. Šie cilvēki ņem tikai dārgas lietas, ko pēc tam var pārdot. Viņu zagšanas stils kļūst aizvien rafinētāks. „Mūsu starpā notiek tāda kā klusa cīkstēšanās. Zagļi izdomā aizvien jaunus slīpētākus paņēmienus, un mēs aizvien vairāk uzlabojam apsardzi,” saka I. Andiņš. Kā notiek zādzības, viņš neatklāj, lai kāds šo rakstu neizlasītu kā instrukciju, ko izdrukāt un doties uz veikalu. „Jūs smejaties, bet reāli tā notiek. It īpaši jaunieši saklausās viens no otra un tad izmēģina,” viņš saka. Zagļa portretu nav iespējams uzzīmēt, jo tas atbilst sabiedrības kopējam portretam, proti, zog visu vecumu, dzimumu un sociālo slāņu pārstāvji. Tiek uzskatīts, ka 6-8% no pircējiem kaut ko kādreiz nozog. Gadās, ka pietiekami labi situēts cilvēks piekrāvis pilnus ratiņus ar pirkumiem, samaksā lielu summu, bet tik un tā kādu sīkumu, piemēram, košļājamo gumiju vai šokolādīti nozog. „Amatieri” mēdz zagt kafiju, dārgus saldumus. Sievietēm roka ieslīd kabatā kopā ar acu tušu, zīmuli vai lūpu krāsu. Pusaudži un jaunieši, kuriem nekā netrūkst, mēdz zagt, lai izklaidētos un šādā - savdabīgā - veidā pierādītu sevi. Profesionāli garnadži vairāk domā par rezultātu nekā izklaidi, gūstot adrenalīnu no spriedzes un satraukuma.

Pienu, maizi un arbūzus nezog

Brūni iededzis, gaišiem moderni apgrieztiem matiem, labi ģērbies. Lai gan ir silts, virs rūtainā brīvi krītošā krekla uzvilkta bēša krāsas vējjaka. Lielajā veikala zālē viņš ieiet kopā ar citiem neviena neievērots. Mazliet nevērīgs, izklaidīgs, viņš uzmanību velta tikai plauktiem, ieinteresēti lasa etiķetes un piekrāmē pilnu grozu ar produktiem, tad ieslidina tajā dārgu konjaku un vīriešu parfimēriju. Noliek grozu pie uzlaikošanas kabīnes, kādu brīdi rakņājas kreklu un bikšu kaudzē, paņem vienas un kopā ar grozu pazūd aiz aizkariem. Viņš iznāk mazliet sagumis uz priekšu, bēšā vējjaka ir daļēji aizvērta. Pieklājības pēc pariņķojis pa veikalu, viņš pamet piekrauto iepirkuma grozu un pieklājīgi atvainojoties aizslīd garām pircēju rindai pie kases. Viņš uzsmaida spoži baltu smaidu kasierei un mērķtiecīgi dodas cauri drošības vārtiem. Darīts, ne pīkstiena! Iespējams, viņš ir viens no tiem, kas lielveikalu tīklā pieķerts jau vairākkārt. Un ne tikai šajā.

Tirgotāji ir sašutuši par to, ka joprojām ir problēmas ar juridisku zādzības fakta formulējumu. Kad var uzskatīt, ka lieta ir nozagta? Vai tad, kad cilvēks pagājis garām kasei nesamaksājot un izgājis cauri drošības vārtiem? Izrādās, ka nē. No likuma viedokļa lietu var uzskatīt par nozagtu tikai tajā brīdī, kad cilvēks izgājis no veikala un sācis priekšmetu lietot, skaidro Rīgas domes Kurzemes izpilddirekcijas Juridiskās nodaļas vadītājs Austris Kalniņš. Konsultējot Latvijas Tirgotāju asociāciju, viņš secinājis, ka nereti policija krimināllietu par zādzību no veikala slēdz nodarījuma nenozīmības dēļ. Apsardzes darbiniekiem nav tiesību pārmeklēt apmeklētāju, to drīkst darīt tikai policisti. Parasti aizdomīgajam pircējam lūdz parādīt nozagto lietu, ko viņi parasti arī izdara. Pēc tam ierodas policija un raksta protokolu. „Ir pilnīgi vienalga, vai prece nozagta no lielveikala vai pensionāra somiņas – likums ir viens. Tas ir absurds. Lata zaudējums pensionāram ir nozīmīgs, bet lielveikalam neko nenozīmē. Jau vairākkārt esam rosinājuši grozīt likumu un par zādzību no lielveikala noteikt administratīvo, nevis kriminālatbildību. Ja gribam sodīt, tad tas arī jādara, nevis jāimitē process. Mūsu tiesvedība ir ļoti smagnēja, par to jau daudz runāts. Citās valstīs jau sen tas ir atrisināts,” stāsta A. Kalniņš. Viņš piebilst, ka šobrīd lieta atkal mazliet pavirzījusies. „Cerams, ka krīzes apstākļos, ņemot vērā policijas noslogotību, likumu pārskatīs un par zādzībām veikalā noteiks administratīvo atbildību un sodu.”

Trīsvienība, ko neviens nekad nezog, ir maize, piens un arbūzi, stāsta I. Andiņš. „Tas, ka kāds zog tāpēc, ka nav ko ēst, ir mīts un pasaciņa. Nezog arī bomži, jo viņus visi ievēro. „Zog pārtikuši, vidusmēra cilvēki, labi ģērbušās dāmītes un kungi zeltītos briļļu rāmjos,” saka A. Kalniņš.

Čigāns nozog zirgu

Tomēr apsardzei, novērošanas kamerām un drošības ierīcēm ir arī negatīvs efekts. Reiz, pērkot nelielu zobu pastas tūbiņu, pārdevēja šķendējoties no tās noņēma trīs drošības uzlīmes. Man tas likās krietni vien pārspīlēti. Savukārt uz lūpu zīmuļa bija palikusi uzlīme, un tas, atrazdamies somā, „pīkstēja” vēl ilgi pēc iegādes. Patērētāju tiesības nosaka: ja ejat cauri drošības vārtiem un sākat „pīkstēt”, un neko neesat nejauši iebāzis kabatā, jums nav obligāti jāapstājas. Parasti gan cilvēki izbīstas un sāk meklēt nodevīgo priekšmetu.  Jautāts, kāpēc Latvijas veikalos ir tik uzkrītoši daudz apsardzes darbinieku, kas reizēm bezkaunīgi glūn uz pircējiem, liekot justies neomulīgi vai staigā šurpu turpu pa veikalu kā situācijas noteicēji, I. Andiņš skaidro, ka neviens tirgotājs apsargus nepieņem darbā sava prieka pēc. Katram darbiniekam ir vismaz trīs pamatojumi, kāpēc tajā vietā atrasties. Turklāt veikalos uzdarbojas arī kabatas zagļi, tāpēc kameras un apsardze ļauj cilvēkam justies drošāk.

Lielveikalu tīkla „Rimi” sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Eniņa saka: lai gan zādzības ir aktuālas, lielveikala vadība par šo tēmu runāt atturas. Viņa tikai piebilst, ka drošības sistēmas nepārtraukti tiek uzlabotas. Mazo pārtikas veikalu pārstāvis Aleksandrs Bērziņš nobēdājies: cilvēki sākuši zagt nekaunīgi. „Paķer no plaukta alkohola pudeli un aizbēg. Ko pārdevēja var izdarīt? Neko.” Viņš saka, ka zog jebko, ko var viegli paķert. „Alkoholu liekam aiz letes, bet nevaram aizliegt cilvēkiem pieiet tuvāk un izpētīt dārgu vīnu etiķetes. Pārdevējai atliek uzgriezt muguru, kad jau kāds ar pudeli metas uz durvīm.” Arī viņš atzīst, ka zog ne jau izdēdējuši nabadziņi, bet ārēji kopti, labi paēduši cilvēki, kurus nemaz nevar noķert.

Zagļi nesmādē arī mākslas salonus. Galerijā „Istaba” reiz noticis kāds anekdotisks gadījums. Izstādes laikā salonā bija izlikti apgleznoti šūpuļzirgi. Ienākuši čigāni, paķēruši vienu zirgu un prom bijuši. Galerijas pārdevēja bijusi izmisumā, jo koka zirdziņam ir ne vien mākslinieciska vērtība, bet arī augsta cena. Par laimi, uz ielas čigānu, kas nesis zirgu, ieraudzījusi cita salona darbiniece. Sākumā nobrīnījusies, tad paguvusi noreaģēt un atņemt čigānam zirgu.

Evija Hauka