Sabiedrība
2009. gada 23. augusts, 22:28

Baltijas valstu premjeri pieņem deklarāciju par "Baltijas ceļa" unikalitāti

Jauns.lv

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas premjerministri svētdien Viļņā pieņēma kopīgu deklarāciju par 1989.gadā notikušās solidaritātes akcijas "Baltijas ceļš" unikalitāti, kā arī atzinīgi novērtēja 23.augusta pasludināšanu par staļinisma un nacisma upuru piemiņas dienu.

Deklarāciju parakstīja Igaunijas premjerministrs Andruss Ansips, Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un Lietuvas premjers Andris Kubiļus. Tajā teikts, ka pirms 20 gadiem izveidotais "Baltijas ceļš" bija Baltijas tautu solidaritātes vēsturisks piemērs, nevardarbīga protesta akcija pret Igaunijas, Latvijas un Lietuvas okupāciju Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas rezultātā.

""Baltijas ceļš" kļuva par unikālu mierīgu demonstrāciju, kas apvienoja triju valstu tautas to tieksmē pēc brīvības. 600 kilometrus garā dzīvā ķēde 1989.gada 23.augustā palīdzēja Baltijas valstīm atgūt neatkarību un izraisīja vairākas pārmaiņas Eiropas un visas pasaules mūsdienu vēsturē. Nesenais lēmums iekļaut "Baltijas ceļu" UNESCO programmā "Pasaules piemiņa" apstiprina šī vēsturiskā notikuma vēsturisko nozīmi," teikts Baltijas valstu valdību vadītāju kopīgajā paziņojumā.

Premjeri arī apsveica nesen pieņemtos EDSO Parlamentārās asamblejas un Eiropas Parlamenta lēmumus pasludināt 23.augustu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru piemiņas dienu.

"Igaunija, Latvija un Lietuva turpinās savus kopīgos centienus saglabāt vēsturisko atmiņu par totalitāro pagātni 20.gadsimta Eiropā, pēc tās godīga un atklāta novērtējuma," piebilda Baltijas valstu premjerministri.

Saskaņā ar viņu teikto "Baltijas ceļš" un pēc tam notikusī triju Baltijas valstu neatkarības atjaunošana pavēra jaunu lapu Baltijas valstu sadarbībā, kuras sekmes apstiprināja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas pievienošanās eiroatlantiskajām struktūrām.

Baltijas valstu valdību vadītāji pauda gatavību arī turpmāk nostiprināt starpvalstu sakarus, veidojot ES un NATO politiku uz kopīgu vērtību un stratēģisku interešu pamata.