Ralfs. Krāsas. Skaņas. Piebalga
Jāņaskolā, Emīla Dārziņa un Jāņa Sudrabkalna muzejā Jaunpiebalgā šovasar skatāmi mākslinieka Ralfa Jansona darbi.
Jāņaskolas Durvis ved mūs Mākslas pasaulē. Šeit dzīvo Dārziņa mūzika, Sudrabkalna dzeja, šovasar – arī Ralfa Jansona (1946-2012) gleznas. Jāņaskolai piestāv klusums un miers, tādēļ Jūs uzrunā Ralfa gleznotās klusās dabas – krāsainas un dzīvīgas. Tāds bija arī pats mākslinieks – smējīgs, nelabojams optimists, pilns azarta un darboties gribas. Ideju pārpilns, meklējošs, mācīties gribošs. Mūžam kūpošu cigareti zobos, ar mīļoto viskija glāzi rokā.
Ralfs ir dzimis un audzis Rīgā, bet – pirmā personālizstāde pirms 34 gadiem notikusi Taurenē. Viņš mīlēja šo skaisto Latvijas daļu un cilvēkus, bija iegādājies māju Viļķenē. Arī Ralfa draugiem Vidzeme kļuvusi par mājām, tāpēc dzima doma Ralfa gleznas izstādīt šeit. Jāņaskola ir maģiska vieta, šeit uz Imantdienām braukuši tūkstoši, šeit dzīvo Emīla Dārziņa skaņas, šeit dzīvo Trubadūrs uz ēzeļa…. Ralfa krāsas šeit iederas.
Ralfs dzimis 1946.gada 12.martā, skolojies Rīgā, jaunībā aizrāvies ar boksu, kino. Iestājies Maskavā kinoinstitūtā, tomēr izšķīries par labu studijām Rīgā – Mākslas akadēmijā. No tēva – režisora Jāņa Jansona ieguvis Šekspīra atziņu ka dzīve ir teātris un mēs visi tajā – aktieri. Viņš bija patiesi talantīgs šīs dzīves aktieris…
2012. gada aprīlis atnesa zaudējumu ne tikai ģimenei un draugiem, kas atvadījās no mūžam smejošā optimista Ralfa, bet arī Latvijas mākslas saimei, kas zaudēja nerimstošu eksperimentētāju, krāsu prieka, formas un smalkas līnijas piepildītu, jūtīgu mākslinieka sirdi. Gan jauni, gan veci zaudēja savu Skolotāju, kurš pacietīgi bija vedis neskaitāmus cilvēkus savas gleznošanas varēšanas kalnā.
Šogad viņam būtu 70. Pēdējie 18 Ralfa dzīves gadi saistīti ar Jūrmalu, kur mīļākās vietas bija dārzs un darbnīca – tur varēja darboties un radīt. Mākslinieki var būt laimīgi – viņu darbi dzīvo ilgāk par viņiem, dod cilvēkiem spēku un mieru. Ralfa bildes tādas ir – skaistas un spēcīgas. Paldies visiem, kuri atvēlēja sev piederošos Ralfa darbus izstādei uz visu vasaru, kā arī atbalstīja izstādi finansiāli. Izstādē redzamie darbi tapuši laika posmā no 1999-2010 gadam, atrodas privātkolekcijās.
Mākslas zinātniece Sarmīte Sīle par šo izstādi stāsta: “Šī izstāde atklāj mākslinieka tā saucamās ”atpūtas stundas”, kad uz audekla viegli, it kā rotaļājoties, tiek pētīta forma, gaismas un ēnas efekti par iedvesmas avotu izvēloties priekšmetisko pasauli. Klusās dabas daudziem meistariem ir kā eksperimentiem domāta laboratorija, kurā ”modeļi” nekad neprotestē un pacietīgi pozē, ļaujot meistaram brīvu vaļu.
Mākslinieka Ralfa modeļi – dažādas formas un krāsas pudeles, pudelītes, vāzes, mūzikas instrumenti, zieds vai vesels ziedu klēpis. Darbi a,la prima – viss vienā mirklī, gleznots iedvesmas brīdī, kad viss saliekas ātri, veikli un jau pēc divām, vienas stundas darbs pabeigts, vēl tikai pēdējais piesitiens – paraksts Bet blakus šim it kā mazliet vieglprātīgajiem stāstiņiem, kas izspēlē virtuozu, rotaļīgu otas spēli ir monumentālākas, smagnējākas, krāsu gammā piesātinātas, nopietnāku pārdomu piepildītas gleznas. Uz brīdi pavīd pat vieglas skumjas. Bet tas ir tikai brīdis, jo acs jau blakus tver līksmu akordu ko ievibrē akordeons, turpat blakus burbuļot sāk patvāris.
Mākslinieks , liela auguma vīrs apveltīts ar lielisku humora izjūtu un līksmiem, skaļiem smiekliem, savā daiļradē izbaudīja dzīvi, dzēra to pilniem malkiem un tādu to sniedz mums skatītājiem.”