Viesturs Bundža iepriekš lūdza ziedojumus, lai varētu doties uz Šveici, kur ir legāla iespēja veikt asistēto pašnāvību, kas ļautu cilvēkam aiziet ar cieņu, nevis mocīties vājprāta sāpēs sev un tuviniekiem par šausmām.

Uzreiz jāteic, ka birokrātiskais process līdz letālajai zāļu devai ir gana ilgs un sarežģīts, un tieši tas šobrīd paņem Viestura un viņa sievas dzīves lielāko daļu. Jākārto papīru kaudze, kas nepieciešama, lai viņš varētu doties uz Šveici.

Kasjauns.lv vairākkārt vēstīja par bezprecedenta gadījumu, kad sabiedrības nauda ziedojumu veidā tiek lūgta nevis dzīvības glābšanai, bet gan aiziešanai. Viesturs Bundža ir viens no tūkstošiem vēža slimnieku Latvijā. Viņš, saprotot, ka atveseļošanās iespēju nav, taču sāpes un mokas ir neizturamas, lūdza līdzcilvēku naudu asistētai pašnāvībai. Tuvākā vieta, kur to legāli dara, ir Šveice. Tur darbojas brīvprātīgo organizācija "Dignitas", kas ļauj nomirt atvieglotā formā. "Dignitas" nav klīnika, taču tā sadarbojas ar ārstiem. Maija beigās Viesturs no "Dignitas" saņēma apliecinājumu, ka ir tur gaidīts, taču visu procesu pamatīgi kavē papīru kaudzes un birokrātija, kas nepieciešama legālās pašnāvības veikšanai.

Viestura dzīve patlaban

Papīru kārtošana paņem lielāko daļu Viestura dzīves laika šobrīd. Viņš apmeklē Onkoloģijas centru, kur ik pirmdienu saņem "ķīmiju" un nu jau divus morfija plāksterus kaklam. "Pašreizējā ķīmijterapeite tā arī pateica - vienīgais, ko mēs varam darīt, ir špricēt tās zāles un cerēt, ka tās audzēju ierobežos," par savu ikdienu stāsta Viesturs. Viņam regulāri tiek veiktas kompjūtertomogrāfijas, bet tas arī viss.

Viesturs ikdienā plaši izpaužas sociālajā tīklā "Facebook". Tajā lasāms, ka viņu šobrīd ļoti interesē bonobo pērtiķu dzīves peripetijas un zinātnieku atklājumi, kā arī reliģiskas dabas jautājumi. Sarunā ar Kasjauns.lv Viesturs atklāja, ka turpina lasīt Bībeli un raksta vēstules saviem tuviniekiem, bērniem. Tajās valstīs, kur eitanāzija ir atļauta, esot sagatavotu psihologu un speciālistu personāls, kas strādā ar apzinātajiem pašnāvniekiem. "Psihologu un speciālistu atbalsts palīdz gan pacientam, gan tuviniekiem, jo mocīšanās... nu, tas ir pats skumjākais šajā stāstā," par savu dzīvi teic Viesturs.

Zaļā gaisma Šveicē

No "Dignitas" organizācijas slimnieks nesen saņēma tā dēvēto zaļo gaismu jeb - okay, mēs tevi esam piefiksējuši. Tas gan nenozīmē tūlītēju letālu injekciju. Zaļā gaisma faktiski nozīmē sadarbības sākšanu. Lēmuma pieņemšanai - vai tiešām šim cilvēkam jāmirst - paiet vēl četras piecas nedēļas laika, turklāt vajadzīgs daudz birokrātiska rakstura apliecinājumu, papīru, atļauju, dokumentu. Papīru procesam šobrīd Bundžu ģimene velta lielāko laiku un enerģijas, kā arī naudas.

"Pati eitanāzijas summa ir 10 000 eiro, pārskaitīta ir gandrīz puse. Man saziedoja 12 tūkstošus, divus tūkstošus iztērēju," stāsta Viesturs. Iztērētā nauda aizgājusi morfija plāksteros, ēšanā - cik nu tas viņam iespējams, - un tulkojumos un dokumentu eksprespārvedumos uz Šveici. 75 eiro maksā ekspressūtījums turp. "Pa parasto pastu tas ietu pusgadu," veselīgi ironizē Viesturs.

No viņa prasa vēl piecus papīrus - zobu skopiju un četrus juridiska rakstura papīrus attiecībā uz personas dokumentiem; tiem visiem jābūt tulkotiem pie oficiāla tulka un jābūt notariāli apstiprinātiem. Viesturs pieļauj, ka vajadzēs vēl kaut kādus sertifikātus no Šveices vēstniecības un Latvijas Ārlietu ministrijas. Tikai tad, kad papīri no Latvijas puses un pilsoņa Bundžas būs kārtībā, procesam pieslēgsies "Dignitas" organizācijas "ārlietu" eksperts, stāsta Viesturs.

Izmaksu jautājums

"Dignitas" ir neliela organizācija, kas sagādā letālu devu pašnāvniekam. Viņu zilajā namiņā ierodas ārsts narkologs, kurš to sarūpējis, un biedrība pēcāk parūpējas par cilvēka kremāciju, pēc tam piederīgajiem izsniedzot urnu ar pelniem.

Viesturs portālam Kasjauns.lv rāda savu privāto saraksti ar "Dignitas". Tajā empātiski izklāstīts viss process un arī izmaksas. Jāteic, tas "prieks nomirt ar cieņu" nudien nav lēts. Pirmkārt, mirējam līdzās jābūt vēl vismaz diviem cilvēkiem - vienam tuviniekam (Viestura gadījumā tā būs sieva Sandra) un vienam ārstam. Viesturam sava piesaistīta daktera nav, bet tāds, iespējams, būs jāatrod un jāalgo, lai palīdzētu viņam ikdienas gaitās nedēļu līdz eitanāzijai. "Nekāda pastaiga jau man tas brauciens nebūs. Fiziskā stāvokļa dēļ," par nepieciešamību pēc ārsta blakus norāda sirdzējs.

"Dignitas" neorganizē savu klientu uzturēšanos Šveicē, tāpat arī nenodrošina aviobiļetes. Zilais namiņš praktiski nekad nav tukšs, bet tā nav viesnīca pašnāvniekiem. Tā ir vieta, kur to izdara. Tas nozīmē, ka nāves gribētājiem pašiem jāparūpējas par uzturēšanos kādā no viesnīcām Cīrihē vai tās tuvumā vismaz nedēļas garumā. Ar pašreiz saziedoto summu Viesturam tam ir "smagi par īsu"; jāņem vērā, ka uzturēšanās tur jānodrošina vismaz trim cilvēkiem - pašam, tuviniekam, ārstam.

"Dignitas" tuvākajā laikā nosūtīs jums sarakstu ar viesnīcām, kurās varat izvēlēties uzturēties. Būtu vēlams, lai Jūsu sieva būtu ar Jums," teikts organizācijas e-pastā Viesturam.

Lai nepieļautu ļaunprātības, asistētā pašnāvība Šveicē tik tiešām ir visai sarežģīts process. No Šveices puses ikkatrā gadījumā iesaistīti zvērināti notāri, ārsti, pilnvarotie, apbedīšanas biroji. Teju pusi naudas par "Dignitas" pakalpojumu Viesturs Bundža jau samaksājis, tomēr viņa aplēses liecina, ka ar kontā atlikušo naudu varētu būt par maz. Viņš gan uzsver, ka nevēlas sākt jaunu ziedojumu vākšanas kampaņu, jo pats nespēj paredzēt, par kādām summām šobrīd varētu būt runa - varbūt plus 5 tūkstoši, varbūt visi 10 000 eiro. "Tas ir par eitanāziju. Bet man šobrīd tiešām nav vajadzīgas ķengas... Es nedomāju uzvārīties vai nopelnīt uz viesnīcas vai aviobiļešu rēķina," saka Viesturs, atsaucoties uz iepriekš lasītiem komentāriem internetā. Starp citu, visa procesa dārgākā pozīcija ir tieši kremācija, nevis nāvējošā fenobarbitāla doza vai Šveices narkologa darbs.

Kā īsti veic asistēto pašnāvību

Šveicē to dara organizācija "Dignitas", kuru 1998. gadā nodibināja jurists Ludvigs Minelli. Kopš tā laika organizācija palīdzējusi rāmi un mierīgi mūžībā doties vairāk kā 1000 cilvēkiem - gan nedziedināmi slimiem pacientiem, gan vienkārši pašnāvniekiem. Pirms došanās labprātīgā nāvē jāiziet juridisks un ar ārstiem saistīts process, un sirdzējam jāparaksta dokuments, ka viņš piekrīt nāvei. Ja klients ir tādā stāvoklī, ka roka neko nespēj parakstīt, piekrišana jāierunā videoformātā.

Dažas minūtes pirms letālās dozas personai tiek atgādināts, ka process ir neatgriezenisks, un vaicāts, vai tā patiešām vēlas to veikt. Šajā brīdī viss var tikt apturēts. Tomēr, ja cilvēks apliecina, ka grib mirt, šķēršļu vairs nav. Ārsts no sākuma ievada pretvemšanas zāles un pēc stundas cilvēkam piedāvā lielu fenobarbitāla daudzumu, kas izšķīdināts ūdens vai sulas glāzē. Ja nepieciešams, sirdzējs to no krūzes iesūc ar salmiņu. Deva ir tik liela, ka cilvēks 5 minūšu laikā aizmieg, centrālā nervu sistēma kļūst nejūtīga, anestēzija progresē līdz komai, elpošana kļūst arvien seklāka un visbeidzot 30 minūšu laikā apstājas pavisam. Tieši fakts, ka pacientam neko neuzspiež, ārsti vien atrodas blakus, ļauj procesu nosaukt par asistēto pašnāvību. Letālo dozu cilvēks uzņem pats, nevis kāds to ievada. Dažos gadījumos "Dignitas" mēdz izmantot hēlija gāzi - tas ir lētāk, taču pastāv mocību draudi miršanas momentā. "Dignitas" nemaz nepiedāvā tā dēvēto aktīvo eitanāziju jeb letālu morfija un miegazāļu injekciju.

Organizācijas vadītājs Ludvigs Minelli teic, ka asistēto pašnāvību namiņā Šveicē lielākoties izmanto Vācijas pilsoņi. Cita starpā viņš min interesantu niansi, proti, liela daļa no cilvēkiem, kas saņēmuši akceptu eitanāzijai, patiesībā nemaz neplāno mirt, bet gan vienkārši grib nodrošināties, ka vajadzības gadījumā drīkstēs. No tiem, kas saņem zaļo gaismu - kā šobrīd Viesturs, piemēram, - 70% pakalpojumu nemaz neizmanto. Turklāt 21% klientu nav neārstējami slimi, bet gan vienkārši "noguruši no dzīves".

Kopš organizācijas dibināšanas pakalpojumu izmantojuši vairāk kā 1700 cilvēku. Medijos viņus mēdz dēvēt par "nāves tūristiem", un internetā dažos blogos atrodami arī kritiski vārdi par šo pakalpojumu, - rodoties iespaids, ka "Dignitas" ir Šveices likumdošanā bāzēts lieliski strukturēts bizness, lai arī organizācija sevi pozicionē kā bezpeļņas un brīvprātīgo. Atšķirībā no Beļģijas, kur asistēto pašnāvību un eitanāziju drīkst izmantot tikai Beļģijas pilsoņi, Šveicē cieņpilnu aiziešanu mūžībā var nopirkt jebkuras valsts pilsoņi.

Viesturs stāsta, kāpēc vēlas tieši "Dignitas" piedāvāto servisu

Šīs biedrības sauklis vēsta "Dzīvot ar cieņu. Aiziet ar cieņu". Viesturs teic: "Esmu ideālists, vienmēr esmu tāds bijis. Līdz ar to ticu "Dignitas" pašu postulētajam, ka viņi to dara, lai dotu cilvēkiem mieru, lai ļautu izbeigt mokas tad, kad no tām vairs nav jēgas. Un nav svarīgi, vai tās ciešanas ir fiziskas, vai arī tās ir dvēseles mokas. Man ir būtiski, lai būtu šī iespēja izbeigt mokas. Vai un kad tas brīdis pienāks, to zina tikai Dievs". Bundžu satrauc cieņas un principu neesamība Latvijas sabiedrībā:

"[..] tā nav normāla lietu kārtība, lai arī kā Latvijā cilvēki pieņēmuši, ka tā tam jābūt. Tam nav tā jābūt! Pasaule pastāv un pastāvēs tikai tādēļ, ka vienmēr ir bijuši un būs ideāli, kuru dēļ cilvēki dzīvojuši un miruši," saka Viesturs. Viņš tic, ka reiz tiks izgudrotas efektīvas pretvēža zāles, un to paveiks nākamās paaudzes. "Bet tie būs zinātnieki un tik nīstās zāļu kompānijas, kas to izdarīs, nevis kritizētāji, kuri "zina", kā vēzi izārstēt šobrīd". Viesturs jau ilgstoši saskaras ar dažādiem moralizētājiem, šarlatāniem un apšaubāmu padomu sniedzējiem, kuri sirdzēju labprāt pamāca, kā dzīvot. Viņš ir pārliecināts, ka vēzis tomēr ir ļauna slimība, nevis Dieva sods.

Runājot par līdzcilvēku ķengām internetā, kā arī negatīvā satura vēstulēm, kas Viesturam tiek adresētas personīgi soctīklos un e-pastā, Bundžam ir novēlējums: "Izbaudiet to mirkli, kas jums dots, un apskaujiet savus tuvākos, kuri jums ir. Neviens nedzīvosim mūžīgi, bet savus mīļos apskaut gribēsies mūžīgi".

LATBLV22

VIDEO: Aculiecinieks. Pēdējā vēlēšanās - EITANĀZIJA