Kāpēc atjaunojams obligātais dienests? - iniciatīvas autors Raimonds skaidro savu pozīciju
Kopš 2006.gada Latvijā ir profesionālā armija. Pēdējais obligātais iesaukums bija 2005.gada 24.novembrī.
Sabiedrība

Kāpēc atjaunojams obligātais dienests? - iniciatīvas autors Raimonds skaidro savu pozīciju

Jauns.lv

Pagājušajā nedēļā visai plašu rezonansi medijos un sociālajos tīklos izraisīja kāda iniciatīva portālā "Manabalss.lv", kuras ietvaros tika vākti paraksti par obligātā militārā dienesta atjaunošanu. Aizsardzības ministrija obligātā dienesta karavīrus pēc tam salīdzināja ar "lielgabalu gaļu" un norādīja, ka tā atjaunošana kalpotu Krievijas mērķiem. Iniciatīvas autors Raimonds Lejnieks - Puķe gan norāda, ka šādi ministrijas izteikumi viņam šķiet neizprotami un portālam Kasjauns.lv iesūtītajā vēstulē skaidro, ko ar parakstu vākšanu vēlas panākt.

Kāpēc atjaunojams obligātais dienests? - iniciatīv...

Publicējam viņa vēstuli pilnībā: 

"Pēdējās dienās medijus pāršalca ziņa par manis izveidoto iniciatīvu Manabalss.lv vietnē par obligātā militārā dienesta atjaunošanu. Rezonanse ir negaidīta — vieni atbalsta ideju, citi turpretī komentāros sola man elektrisko krēslu. Par lamāšanos pat nerunāsim… 

Zemessardzē esmu nesen, jo kādreiz, kad biju jaunāks, skatījos uz militārām lietām diezgan skeptiski. Tomēr, laikam ejot, man parādījās interese. Diemžēl sākās problēmas ar veselību, kā rezultātā man tika iedota 3. invaliditātes grupa. Piedzīvoju arī citus triecienus: es pabeidzu mācības tieši krīzes laikā, un straujas karjeras izaugsmes vietā nokļuvu strādāt gaļas kombinātā un «simtlatniekos» Jelgavā. Iznākums — slikti apmaksātos darbos sāka brukt veselība. 

Bija izvēle: krist depresijā vai kaut ko darīt. Lai arī nebija viegli, es sāku fiziski trenēties, un pieteicos Zemessardzē - 52. kājinieku bataljonā. Zemessardzē sastapu daudzus jaukus cilvēkus: lai arī sākotnēji bija no šī visa nedaudz bail, tomēr man ātri visu ierādīja. Kad man sākās veselības problēmas, daudz kur citur esmu sajuties diskriminēts veselības stāvokļa dēļ, bet tikai ne Zemessardzē! Dienesta biedri, pat zinot par man uzkritušo nelaimi, morāli atbalstīja mani par uzdrīkstēšanos! 

Veidojot Manabalss.lv iniciatīvu par obligāto dienestu, es nebiju domājis obligāto dienestu tikai tajā klasiskajā izpratnē, kāds tas bija pirms 15 gadiem. Doma ir drīzāk tāda: tās iemaņas, ko apgūst Zemessardzē vai profesionālajā dienestā, ir jāapgūst KATRAM. Tas ir, ikkatram vīrietim un sievietei jābūt sagatavotiem X stundai neatkarīgi no viņu fiziskā un veselības stāvokļa. Kā jau tas minēts iniciatīvā, katram noteiktā laika posmā vajadzētu apgūt valsts aizsardzības pamatus, civilo aizsardzību, pirmo palīdzību un tamlīdzīgas lietas! Un tad tie, kas grib, var trenēties šaut, durt un spridzināt! 

Kad mana iniciatīva parādījās medijos, daudzi komentēja, ka viņu veselības stāvoklis neesot atbilstošs un ka viņus dienestā neņemtu. Jā, bieži tā ir: izvērtējot rekrutējamā karavīra/zemessarga veselības stāvokli, profesionālā dienesta karavīram ir jābūt ar veselības kapacitāti A6 vai B5, turpretī Zemessardzē der cilvēki arī ar C4 un D3 veselības kapacitāti, proti, prasības ir normālas. Man kā 3. grupas invalīdam ir piešķirta C4 veselības kapacitāte. Ikviens, neatkarīgi no sava veselības stāvokļa, var ko darīt valsts aizsardzības labā! 

Ir neizprotama Aizsardzības ministrijas reakcija ar izteikumiem par to, ka obligātais dienests it kā kalpotu Krievijas interesēm. Iespējams, publiskajā komunikācijā mēs neesam sapratuši viens otru. Es vēlos, lai katrs apgūtu valsts aizsardzības pamatus!"

Raimonds Lejnieks-Puķe/Kasjauns.lv/Foto: Edijs Pālens/LETA