Atrasts veids, kā Karginam un Krasovickim nemaksāt procentus

Tas varētu tikt izdarīts, pieņemot Kredītiestāžu likuma grozījumus, kuri paredzēs ierobežojumus no pakārtotajām saistībām, tajā skaitā subordinētajām saistībām, izrietošu maksājumu izmaksai gadījumā, ja izmaksas veic banka, kas saņēmusi valsts atbalstu, raksta laikraksts "Dienas Bizness".

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, gatavojot Kredītiestāžu likuma grozījumus 2.lasījumam, ir atbalstījusi finanšu ministra Einara Repšes (JL) priekšlikumu likumā noteikt, ka valsts atbalstu saņēmušām bankām laika posmā no lēmuma pieņemšanas par valsts atbalsta piešķiršanu līdz atbalsta sniegšanas izbeigšanas dienai ir aizliegts izmaksāt saskaņā ar pakārtotajām saistībām aizdotos līdzekļus, kā arī aprēķināt, uzkrāt un izmaksāt par tām procentus un cita veida atlīdzību.

Tas nozīmē, ka gadījumos, kad banka ir saņēmusi valsts atbalstu, subordinētos noguldījumus nevarēs nedz izņemt, nedz saņemt par tiem procentu maksājumus līdz brīdim, kamēr valsts atbalsta sniegšana bankai tiek pārtraukta.

Šie noteikumi tiks piemēroti arī tām kredītiestādēm, kuras valsts atbalstu saņēmušas pirms attiecīgās Kredītiestāžu likuma normas spēkā stāšanās, paredz Repšes iesniegtie priekšlikumi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas biroja sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Joela laikrakstam skaidroja, ka paredzēts nemaksāt par pakārtotajām saistībām, kas bijušas bankā, līdz sākts sniegt valsts atbalsts. Taču par to, kas piesaistīts valsts atbalsta ietvaros, izmaksās procentus.

Prakse, kāda plānota grozījumos, ir diezgan izplatīta un ir saskaņā ar Eiropas Savienības rekomendācijām, norāda FKTK.

Patlaban vienīgā banka, kas kopš pagājušā gada nogales saņem apjomīgu atbalstu, ir valsts rokās nonākusī "Parex banka". Tādējādi patlaban faktiski ir runa par to pakārtoto kapitālu, ko "Parex banka" piesaistījusi no bijušajiem lielākajiem bankas akcionāriem Valērija Kargina, Viktora Krasovicka, kā arī viņu ģimenes locekļiem.

LETA