Šķēle: nācija sašķelta apzināti! Ir jāpazemina nodokļi!
Andris Šķēle, runājot par krīzi, ekonomiku un valsts budžetu, kritizē valdību, tās domāšanas veidu. Taču viņš apiet jautājumus, kāpēc valsts nonākusi tādā situācijā.
Tautas partijas dibinātāju Andri Šķēli politikā atgriezties spiedis pašreiz valstī notiekošais - "ekonomiskā stagnācija un demoralizējošais klimats".
"Pašam nemaz nešķiet, ka tik sen, bet šomēnes aprit jau septiņi gadi, kopš noliku Tautas partijas priekšsēdētāja pilnvaras. Pa šo laiku daudz kas mainījies, vairs neatrodam to pacilājošo noskaņojumu, kas reiz bija," tā Andris Šķēle saka intervijā "Latvijas Avīze".
Runājot par to, ka Latvija panākusi uzaicinājumu iekļauties NATO un pievienoties ES", Šķēle bilst:
"Tautas partijai, to veicot, bija ļoti izšķirīga loma. Sabiedrība to akceptēja. Nācija bija gatava ilgstošam, plaukstošam un ražīgam darba periodam.
Šobrīd runāt par motivētu un saliedētu nāciju nevaram. Ir noticis pretējais. Tauta ir sašķelta, nīgra, depresīva un arī apbēdināta. Daudz kas no cerētā ne individuāli, ne ģimenēm, ne lielākos un mazākos kolektīvos nav piepildījies. Iemesli tam dažādi, bet valstī iestājies demoralizējošs klimats un dziļākā ekonomiskā stagnācija, kādu savā dzīvē esmu pieredzējis. Tas mani spiež nestāvēt malā," atgriešanos pamato Šķēle.
Latvijā nav apsvērtas un izskatītas citas iespējas par tautsaimniecības atdzīvināšanu, piemēram, augustā ekonomikas konferencē Šķēle ir runājis par lata piesaistes koridora paplašināšanu, kas nozīmētu nevis lata kursa maiņu, bet gan lata svārstību koridora paplašināšanu Māstrihtas līguma atļautajās robežās.
"Manā uztverē tas būtu ļāvis veidot 2010. gada budžetu sociāli atbildīgāku - neatņemot tik daudz naudas no valsts budžeta finansētajiem cilvēkiem - skolotājiem, mediķiem, policistiem, kā arī vietējā tirgū strādājošiem uzņēmējiem. Šo priekšlikumu diezgan aktīvi kritizēja ļaudis, kuri, pēc manām domām, ir visvairāk vainīgi pie naudas tirgus sabrukuma, kāds ir Latvijā. Tagad, pieņemot budžetu tādā izskatā, kāds tas apmēram jau ir, jebkuras pārmaiņas saistībā par valūtas kursu izskatās novēlotas. Būs notikusi tik dziļa, administratīvā kārtā veikta iekšējā devalvācija un cilvēkiem noņemts tik daudz ieņēmumu, ka valūtas vērtības maiņa raisītu dubulti dramatiskas sekas," teicis Šķēle.
Škēle ir apbēdināts par 7,4 miljardiem eiro, kuri kā parādu nasta tiks uzkrauti valstij un kurus Latvijai ilgus gadus nāksies atmaksāt. Ja varētu mainīt valdības locekļu domāšanas veidu, tad pareizāk būtu plānot, kā ātrāk atdot aizņēmumu. Tādēļ jāpazemina nodokļi! Redzam, ka PVN palielināšana bija kļūmīga, jo - samazināja patēriņu. Ar ražošanu, aktīvu ekonomiku un cilvēku nebraukšanu prom, bet viņu darba roku izmantošanu šeit ir jāpanāk saimniecības atdzīvināšana, ienākumu kāpums un ātrāka norēķināšanās ar aizdevējiem. Valsts parāda procentu maksājumi nozīmē naudas atņemšanu mūsu uzņēmējiem - var teikt, mēs paši sevi beidzam nost. Tā ir Latvijas ekonomikas slāpēšana."
Šķēle par Lembergu
„Mēs esam ar dažādu pieredzi. Esmu vadījis valdību, ticis galā ar vismaz divām lielām krīzēm, kas bijušas Latvijā. Lemberga kungam savukārt ir gadu desmitiem krāta pieredze, sekmīgi vadot pašvaldību. Es pieņemu, ka tā būs viena no spēcīgākajām pretstāvēšanām. Bet es centīšos rast Latvijai svarīgākajās problēmās vienojošo. Pārvarot smagus brīžus, arī Eiropas valstu pieredze ir tāda, ka intelektuālā, politiskā, saimnieciskā elite vairāk cenšas meklēt kopsaucējus, nevis šķelties. Reizēm man šķiet, kādas veiklas rokas tiek pieliktas, lai nāciju sašķeltu.”
Tautas partijas dibinātājam Andrim Šķēlem nepatīk, ka liels Krievijas gāzes uzņēmums finansē Rīgas "Dinamo" hokeja komandu.
"Man tiešām tas nepatīk, un es saskatu, ka te ir iespējas gan Latvijas politiskai, gan ekonomiskai elitei vienoties. Vai tiešām mūsu trīs četri lielākie, arī valsts uzņēmumi, nevar, kopā liekot līdzekļus, uzturēt tautā tik populāro sporta veidu un komandu?" intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" saka Šķēle.
Šajā sporta veidā Latvija pasaules elitē ir jau gadiem, atzīmē politiķis.
"Es neesmu hokeja fans, bet redzu, cik liela aizrautība un atbalsts dinamiešiem ir no ļoti daudzu cilvēku puses. Pamanīt var arī labo, kas izdarīts, jo nekad tik daudz latvisku uzvārdu hokejā nav bijis kā šobrīd. Domāju, ka sabiedrība būtu tikai "par", ja hokejistus atbalstītu ar "Latvijas valsts mežu", "Latvenergo" vai jebkuru citu uzņēmumu naudu. Manuprāt, tas celtu arī pašapziņu, Latvija pati var!" saka Šķēle.
Par Krieviju
"Mums jāaptver, ka ar Krieviju esam kā kaimiņi, kas dzīvo vienā kāpņu telpā, bet pretējās durvīs. Nevajag katru dienu, mājās nākot, uzšvīkāt kaut ko virsū kaimiņa durvīm. Nav pieklājīgi vispār smērēt sienas un durvis. Nav brīnums, ka tas otrs atbildēs ar to pašu un sāks spārdīt jūsu durvis. Vienā kāpņu telpā var dzīvot un sadzīvot, solīdi sasveicinoties un saprototies pat tad, ja jums ir galīgi pretēji priekšstati, piemēram, par bērnu audzināšanu. Svarīgi ir nepārvērst attiecības par antagoniskām, un tas ir politiķu, diplomātu svarīgs uzdevums šo robežu precīzi sameklēt. Ekonomiski kārdinājumi no Krievijas varētu būt visai lieli. Šodien pasponsorēs par miljoniem sportu, rīt vēl kaut ko. Tā nevajadzētu vis. Robeža ir - par saimniecisku un savstarpēji izdevīgu sadarbību, nemēģinot otram bakstīt acīs."
Kā atzīst Šķēle, ir svarīgi bez histērijas uzturēt ar kaimiņiem labas un efektīvas attiecības, neatkāpjoties no mūsu stājas vēstures izpratnē un pašcieņas jautājumos. "Vācija vai Francija, vai superlielvalsts Amerika turpina strādāt ar Krieviju, nelietojot principu - stāvēt kā sienai pret sienu. Tā vairāk ir metode - gan panākt savu, gan sekmēt demokrātijas izaugsmi pašā Krievijā," saka Šķēle.
kasjauns.lv
