Zīle: Ārvalstu uzņēmumiem solidāri jāuzņemas atbildība par krīzes sekām
Ārvalstu uzņēmumiem solidāri jāuzņemas atbildība par krīzes sekām, uzskata apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valdes priekšsēdētājs Roberts Zīle.
"Lakmusa papīriņš ir iekrāsojies sarkans," saka TB/LNNK priekšsēdētājs Zīle, raksturojot starptautisko aizdevēju aizliegumu valdībai ieviest progresīvo uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) 25% apmērā uzņēmumiem, kas pelna virs 5 miljoniem latu gadā.
Nodokļa mērķis bija paņemt solidāru daļu krīzes laikā no peļņas, ko ārvalstu, galvenokārt zviedru, uzņēmumi, gūst Latvijā sniedzot telekomunikāciju, finanšu, mazumtirdzniecības un citus pakalpojumus. Tas bija mēģinājums uzlikt nedaudz lielāku nodokli nerezidentu peļņai, kas atbilstoši Zviedrijas valdības mājas lapā raksturotajai 26,3% UIN likmei būtu uzskatāms par "samērīgi zemu". Diemžēl tā sauktajiem starptautiskajiem donoriem acīmredzot šķiet, ka viss nodokļu slogs, kas uzlikts privātā parāda finansēšanai, ir jāuzņemas tikai Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, atzīst Zīle.
Pēc TB/LNNK līdera domām, ir dīvaini, ka SVF, Eiropas Komisijas un Zviedrijas eksperti par pašsaprotamu uztver gan "Latvenergo", gan "Latvijas dzelzceļa", gan citu reģionā konkurējošo Latvijas valsts uzņēmumu dividendes par valsts kapitāla izmantošanu 80% apmērā no peļņas pēc nodokļiem, bet nekādi nespēj pieņemt solidāru UIN palielinājumu ārvalstu lielajiem uzņēmumiem.
Zīle arī uzskata, ka kritiku neiztur arguments par progresīvā UIN grūto administrēšanu. "Ja juridiskai personai var aplikt peļņas masu pēc nodokļu nomaksas ar 15% likmi, kādas milzu grūtības ir aplikt ar 25% likmi? Tad jau daudz grūtāk administrējams ir auto izmantošanas nodoklis ("fringe benefits") vai netaisnīgais nodoklis par auto un motocikliem, vadoties pēc auto pilnmasas, nevis C02 izmešu līmeņa vai dzinēja kubatūras."
Zīle aicina koalīcijas kolēģus tomēr saglabāt pašcieņu. Jā, mums ir jābūt konstruktīviem sarunās. Ir daudzas lietas, kur, pateicoties tieši starptautisko donoru pozīcijai, mēs kaut nedaudz pilnveidojam savu nodokļu sistēmu, piemēram, ieviešot kaut nelielu progresīvo mājokļu nodokli vai apliekot kapitāla ienākums.
Tomēr ekstremālā situācijā valdībai pirmkārt ir jārūpējas par savu pilsoņu interesēm (bieži vien par pavisam eksistenciālām), nevis tikai par investoru zaudējumu tuvināšanu nullei vai dažos sektoros - sadalāmās peļņas būtisku nesamazināšanu. Un, ja jāliek svaru kausos, piemēram, savas valsts pensionāru ienākumu samazināšanos vai investoru valsts pensiju fondu plānotas peļņas neiegūšanu, tad valdības pozīcijai ir jābūt pilnīgi skaidrai, atzīst TB/LNNK priekšsēdētājs.
LETA
