Krievija Latviju pievāks „maigi”

Pēdējā laikā aizvien vairāk jaušamā tendence satuvināties ar Krieviju ir bīstama un nākotnē mums var dārgi maksāt, uzskata Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle.

Bijušais Tautas partija (TP) polittehnologs Jurģis Liepnieks intervijā citadiena.lv pauž viedokli, ka Krievija ir mainījusi savu ārpolitikas stratēģiju attiecībā pret Latviju un tā būs maigo apskāvienu stratēģija. Visos līmeņos, gan individuāli, gan valstiski tiks piedāvāti visādi ekonomiskie labumi. Krievija vēlēsies nostiprināt savas pozīcijas un tuvākajā laikā mūs gaida jauns privatizācijas vilnis. „Tagad mums valstij ir bankas – divas, kas droši vien valstij nav vajadzīgas. Mums ir tie paši nelaimīgie telekomunikāciju uzņēmumi. Mums ir Latvijas pasts, Latvenergo. Varbūt tos visus var un vajag kāda brīdī privatizēt,” intervijā saka J.Liepnieks. Turklāt Krievijai vajag vienu savu republiku sēžam pie Eiropas galda. „Mēs  ievēlēsim cilvēkus, kuri neslēpjoties saņem naudu no Krievijas. Viņi būs mūsu politiskie līderi.”

Krievijas ietekmes palielināšanās rada draudus ne vien Latvijai, bet arī Eiropas Savienībai un NATO, komentē Paegle. Pie varas esošo partiju  tuvināšanās ar Krieviju kļuvusi acīmredzama, sākās ar Kalvīša pusdienām pie Putina un turpinās ar „Saskaņas centra” aktivitātēm. Šobrīd Latvija ir politiski un ekonomiski viegli ievainojama, tāpēc biedrošanās ar Krieviju sākumā var šķist vieglākais risinājums ekonomiskajām problēmām. Nojaušams, ka no Krievijas puses tiks piedāvāti visādi ir kā labumi, tiks uzpirkti politiķi un ietekmīgas amatpersonas, jo korupcija šajā valstī ir norma. Iztirgojot lielos uzņēmums elites pārstāvjiem būs iespēja tikt pie naudas un pārņemt lielvalsts koruptīvos spēles noteikumus. „Mēs atceramies, kas notika 90. gados, kad bijām ekonomiski cieši saistīti ar Krieviju un katrs mazākais satricinājums izrādījās graujošs. Tautas attīstībai tas ir ļoti bīstami, tāpēc mums labāk attīstīties rietumu virzienā, turpinot integrēties Eiropā, un meklēt jaunus tirgus Indijā, bet negriez atkal seju pret Krieviju. Mums jābūt paceltiem brīdinājuma karogiem un centriski labējām partijām ir jāreaģē. Par notiekošo Latvijā bažīties vajadzētu arī igauņiem un lietuviešiem,” saka Paegle. Viņasprāt, vislielāko bīstamību rada tieši ekonomiski smagā situācija un tas, ka „neredzam gaismu tuneļa galā”. Šī gaisma nedrīkst nākt no Krievijas.  Latvijas politiķu pārlieko aizraušanos ar Krieviju un lielvalsts ietekmi uz Latvijas politiku Paegle sola tuvākajās dienās pārrunās ar NATO pārstāvjiem Vašingtonā.

Arī starptautiskās politikas eksperts Andris Sprūds atzīst, ka ir pamats bažām. Viņš skaidro, ka Krievijas intereses viens aspekts ir militārie un politiskie jautājumi un Latvijas esamība Eiropas struktūrās, otrs - ietekme ar naudas palīdzību caur interešu grupām un politiķiem. Tas, ka esam Eiropas Savienībā, nepadara mūs rietumnieciskus, saka Sprūds. Pašreizējās varas politiskā elite ir labvēlīga pret Krieviju, kuras ietekme Latvijā aizvien palielinās. „Ja runa ir par uzņēmumu pārdošanu, esam ekonomiski ļoti ievainojamā situācijā,” saka politologs. „Ne mazāk svarīgs ir jautājums kādu ilgtermiņa attīstības modeli  Latvija izvēlēsies - rietumnieciski demokrātisku caurspīdīgumu, kas nav balstīts uz privātiem kontaktiem, vai Krievijas koruptīvo sistēmu, kas ienāks kopā ar investīcijām.” To, ka Krievija ir viena no korumpētākajām valstīm uzrāda ne vien korupcijas rādītāji, to atzinis arī Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. Savukārt Skandināvijā korupcijas līmenis ir ļoti zems. „Latvijai kā pierobežas valstij sadarbība ar Krieviju ir svarīga, bet uz aktīvo modeli es skatos ļoti piesardzīgi, jo tas nes līdzi politisko kultūru. Mums ir jāapzinās šie riski, jo mēs kļūsim par tādu valsti ar kādu sadarbojamies.” Eksperts uzskata, ka to partiju, kas elektorātam solījuši ko citu, vēršanās pie Krievijas liecina par sliktu politisko vidi. „Notiek mērķu modifikācija, kad sola vienu, bet dara kaut ko citu. Pie varas esošās partijas ir ieinteresētas ekonomizācijā ar Krieviju, jo tas sola lielus gāzes, elektroenerģijas projektus. Biznesa ieinteresētība pieder pie Krievijas jaunajiem spēles noteikumiem,” saka Sprūds.  

Evija Hauka/Foto:LETA