Latvijas Luterāņu baznīcai nesokas ar īpašumu pārdošanu garīdznieku atalgojuma sistēmas uzturēšanai

Tas negatīvi ietekmē salīdzinoši nesen ieviesto vienoto garīdznieku atalgojuma sistēmu, kuras uzturēšana balstās arī uz baznīcas plānoto saimniecisko un cita veida darbību ar draudžu atvēlētajiem nekustamajiem īpašumiem.

Kā intervijā aģentūrai LETA atzina LELB arhibīskaps Jānis Vanags, šobrīd aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū ir stipri noplakusi, kas ir liels izaicinājums šai sistēmai un tam, kā nākotnē tiks īstenoti iecerētie plāni un uzdevumi. "Tur ir jālūdz un jāstrādā," uzsvēra arhibīskaps.

Tomēr kopumā arhibīskaps uzskata, ka garīdznieki ar jauno sistēmu ir apmierināti, īpaši tie, kuri strādā lauku draudzēs un kuru atalgojums līdz šim bijis diezgan trūcīgs, "trekno gadu" beigu posmā nepārsniedzot vidēji 98 latus mēnesī. "Tagad mācītājiem ir normāls atalgojums, tiek nomaksāti nodokļi un sociālā apdrošināšana un tas ir ieguvums," ir pārliecināts Vanags.

Vienlaikus lielā mērā izdevies panākt to, lai mācītājiem iztikas nodrošināšanai nebūtu jāmeklē papildus nodarbošanās. "Ir gadījumi, kad mācītājs strādā citu darbu, kas netraucē kalpot, piemēram, spēlējot orķestrī," atzina Vanags.

Arī mācītāju trūkums pēdējo desmit gadu gaitā vairs neesot akūta problēma, lai gan šobrīd draudzēs kalpo vēl salīdzinoši liels skaits neordinēto darbinieku - evaņģēlistu, kas ir savulaik mācītāju trūkuma dēļ izraudzīti spējīgākie draudžu locekļi, kuri ar minimālu apmācību tika aicināti pildīt garīdznieku pienākumus. Tagad pamazām šiem cilvēkiem būs vai nu jāmācās par mācītājiem, vai arī citiem mācītājiem būs jāpārņem evaņģēlistu vadītās draudzes, uzskata Vanags.

Baznīca izjūt cilvēku spējas ziedot mazināšanos, pirmkārt, tādēļ, ka cilvēki mazāk ziedo dievnamu apmeklēšanas reizēs, kā arī tādēļ, ka daudzi draudžu locekļi, īpaši laukos, aizbraukuši uz ārzemēm. "Baznīcai ir daudz grūtāki laiki nekā agrāk," atzina arhibīskaps, gan nenoliedzot, ka atsevišķām draudzēm krīze ir pavērusi iespēju veikt dažādus būvdarbus vai remontdarbus, ko iepriekš augsto izmaksu dēļ nav bijis varēts īstenot.

"Ir gadījumi, kad draudze pārdevusi kādu īpašumu, iegūstot līdzekļus, par ko 2007.gadā neko nevarēja izdarīt, bet tagad nauda kļuvusi daudz vērtīgāka un var baznīcai uzlikt jaunu jumtu," stāstīja arhibīskaps, "atsevišķiem projektiem var vieglāk savākt līdzekļus, bet ir problēmas ar ilgstošiem, regulāriem izdevumiem un saistībām, kas nāk katru mēnesi - apkures, elektrības rēķini un atalgojums, kam palīdzību atrast ir ļoti grūti." Turklāt arī draudzēm nav lielu uzkrājumu.

"Nedzīvojam mēs nekādā Ziloņkaula tornī, jo ikdienas darbu baznīcā uztur cilvēki, kas pārdzīvo to pašu, ko citi," piebilda arhibīskaps, uzsverot, ka tas, ka pa gadsimtiem baznīcai ir saceltas krāšņas celtnes ar apzeltītiem kokgriezumiem, neko nepasaka par to, kā cilvēkiem klājas šodien.

Jau ziņots, ka centralizētā LELB mācītāju atalgošana tika sākta ar 2008.gada 1.jūliju un tās realizēšanai katra no LELB draudzēm papildus ikmēneša iemaksām ziedojusi aptuveni trešo daļu no saviem īpašumiem, ko turpmāk plānots vai nu apsaimniekot, gūstot atbilstošus ienākumus, vai arī pakāpeniski pārdot, iegūtos līdzekļus investējot starptautiskajos finanšu tirgos.

Tomēr baznīcai paredzot, ka īpašumu pārdošana notiks ar laika aizturi, veikts aizņēmums 3 miljonu ASV dolāru apjomā no partnerbaznīcas Misūri Sinodes (ASV), kas jāatmaksā septiņu gadu laikā.

LETA