Par vardarbību skolās saņemts vairāk nekā 800 zvanu
Sabiedrība

Par vardarbību skolās saņemts vairāk nekā 800 zvanu

Jauns.lv

Pērn uz Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas bērnu un pusaudžu tālruni zvanījuši vairāk nekā 800 bērni ar sūdzībām par vardarbību izglītības iestādēs.

Par vardarbību skolās saņemts vairāk nekā 800 zvan...

Bērni sūdzas gan par fizisku, gan emocionālu vardarbību no vienaudžu un pedagogu puses.
Bērni sūdzas gan par fizisku, gan emocionālu vardarbību no vienaudžu un pedagogu puses.

Par to LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja VBTAI priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa.

Sūdzības bijušas gan par fizisku, gan emocionālu vardarbību pret skolēniem gan no vienaudžu, gan pedagogu puses, lielākā daļa zvanu bijis par vardarbību tieši vienaudžu vidū.

Kā sacīja Rieksta-Riekstiņa, visvairāk bērni zvana tieši skolas laikā, bažas par iespējamu vardarbību sāk izskanēt jau augustā vēl pirms 1.septembra.

Pārsvarā gadījumu visi šie saucieni pēc palīdzības ir pamatoti, lai gan nereti, uz vietas noskaidrojot situāciju, izrādās, ka daļa vainas un atbildības par vardarbības provocēšanu ir jāuzņemas pašam zvanītājam.

VBTAI mērķis nav sodīt vainīgos vai noformēt pārkāpumu protokolus, tās mērķis ir sniegt psiholoģisku atbalstu, rast risinājumu konfliktsituācijās, ja tajās iesaistītās personas pašas ar to netiek galā.

Rieksta-Riekstiņa atzinīgi vērtēja sadarbību ar pašvaldībām un skolām, kas aktīvi iesaistās psiholoģiskā klimata uzlabošanā. "Viegli ir tad, ka skola ir gatava tālāk strādāt, ja skolā ir sociālais pedagogs un psihologs," sacīja VBTAI vadītāja un aicināja pašvaldības aktīvāk atsaukties VBTAI rīkotajām konsultāciju iespējām.

Pašvaldību atbalsts šādos gadījumos nepieciešams, ierādot telpu konsultācijā un informējot vietējo sabiedrību par iespēju saņemt šādu psiholoģisku konsultāciju.

Kā uzsvēra Rieksta-Riekstiņa, katru gadu Latvijā notiek kāds traģisks gadījums - skolēnu pašnāvības, vienaudžu izrēķināšanās, kas beidzas ar nāvi un citi.

Pagājušajā gadā daudzviet psiholoģisko klimatu ietekmēja novadu reforma un ar to saistītā skolu maiņa pašvaldībās, kur skolēni, vecāki, skolotāji nebija pietiekami informēti un sagatavoti jaunajiem apstākļiem. Kā sacīja Rieksta-Riekstiņa, šādos gadījumos visbiežāk skolēniem radusies nevēlēšanās doties uz jauno skolu, jo "tur viņu neviens negaida".

Vardarbības pastiprināšanos veicina arī moderno tehnoloģiju izmantošana, piemēram, kādu vardarbīgu ainu uzfilmē mobilajā telefonā, vēlāk materiālu ieliek internetā, tā iesaistot konfliktā daudz skatītāju. Šādos gadījumos cietušajam rodas daudz smagāka emocionālās vardarbības sajūta.

LETA