Noteikti vērtīgāks būs Latvijā, nevis Spānijā vai Ungārijā vāktais medus. Toties Grenlandē ievāktais būs vēl vērtīgāks.
Par Krievijas medu grūti pateikt — vai tas vākts šīs plašās zemes dienvidos vai ziemeļos, vai tajā nav medikamentu atliekvielu.
Lielāks diastāzes skaitlis būs tumšajiem mediem (meža ziedu, griķu, viršu), mazāks gaišajiem.
Sildīts medus zaudē daļu no savas aktivitātes. Tāpēc jāuzmanās ar medu, kas vēl pusgada laikā kopš ievākšanas nav sacukurojies.
Ja medu burciņās pilda pats dravnieks, tad lielāka iespēja, ka tas būs kvalitatīvs. Pārpircēji nereti spiesti medu uzsildīt pirms fasēšanas.
Biškopības biedrības uzlīmīte ar numuru garantē godprātīgu dravnieka ražojumu.
Vislielākā vērtība būs medum, pēc kura kopā ar ģimeni dosieties uz dravu. Biškopju adreses var sameklēt mājaslapā www.strops.lv
Lai bites savāktu vienu kilogramu medus, tām jāapmeklē ap 10 miljonu ziedu un jāpārnes stropā 120 000 līdz 150 000 nektāra nastiņu. Ja stundā bite nolido apmēram 65 kilometrus, tad ar nastiņu, kas mēdz būt 75 procenti no bites masas (domāta nektāra un ziedputekšņu kopēja masa), viņa lido ar ātrumu 30 līdz 35 kilometri stundā.
Darba bites masa ir apmēram 90 līdz 110 miligrami. Nektāra masa ir atkarīga no gadalaika, bišu saimes īpatnībām, cukura satura nektārā utt. Laba ienesuma apstākļos tā ir 40 līdz 45 miligrami. Labā laikā bite var izlidot pēc nektāra 10 līdz 12 reižu dienā. Ja ziedi, no kuriem bites ievāc nektāru, atrodas pusotru kilometru no stropa, viena kilograma medus savākšanai bitēm jānolido 360 000 līdz 450 000 kilometru, kas 8,5 līdz 11 reižu pārsniedz zemeslodes apkārtmēru pa ekvatoru.
