Latvieši vergo Spānijas apelsīnu plantācijās

Interneta portāls 1news.az raksta: „Armēnijas pilsonis no Latvijas peļņā atbraukušajiem strādniekiem lika bez maksas strādāt apelsīnu plantācijās. Latvieši Valensijā ieradās atsaucoties sludinājumam, kas solīja labu algu un normālu dzīvi. Valensijā viņus sagaidīja kāds 56 gadus vecs Armēnijas pilsonis, kurš latviešus izmitināja barakā, atņēma viņiem visas mantas un naudu. Pēc apelsīnu novākšanas latvieši algu nesaņēma, jo „saimnieks” teica, ka vispirms strādniekiem jāatpelna nauda par mitekli.”

Šausmu stāstus laiž gar ausīm

Jau labu laiku Spānijas latvieši internetā brīdināja tautiešus neiesaistīties nekādos darījumos ar kādu darba devēju – armēni Abgaru un viņa sievu latgalieti „Jolku” (Jolantu). Tomēr, pēc visa spriežot, šajos brīdinājumos daudzi tā arī nav ieklausījušies.

Lūk, tikai dažas atsauksmes par apelsīnu lasīšanu portālā spain.lv:

* „Fakts tāds, ka darba tur nav. Tikko draugi iebrauca auzās. Tie, kas ved (ar autobusu darbiniekus no Latvijas), labi nopelna uz „lohu” rēķina. Tur vesela mafija. Tā ir negodīgu cilvēku rīkota shēma, kā pašiem nopelnīt. Labāk nebrauc.” (agi)

* „Nu nezinu, kas tur par darbu var būt? Alga 1500 eiro? No kurienes? Reāli, ko var nopelnīt, ir ne vairāk kā 600 eiro mēnesī. Jūs nevarat iedomāties, kas darās Valensijā! Katru dienu uz turieni brauc neskaitāmi daudz cilvēku no visām pasaules malām. Cilvēku daudz, nav kur visus likt. Daudzi dzīvo uz ielas, ubago, lasa „benčikus”. Naudu, kuru nopelnīju, vajadzēja veselu mēnesi gaidīt, un tā pat neatdeva visu summu. Tas, kas tur darās, ir nožēlojami. Nebrauciet uz turieni!” (Agnese)

* „Spānijā ar ražas novākšanu ir bēdīgi. Biju pilsētiņā Cullera, darba devēji armēnis (Abgars) un krievs (Slaviks) no Latvijas. „Uzmetiens” pa pilnu programmu!!! Esiet uzmanīgi!” (rakstnieks)

Šīs atsauksmes internetā parādījās pēc tam, kad kāda latviešu darba meklētāja forumā meklēja atbildi uz savu jautājumu: „Firma „Amador” prasa 420 latus par aizsūtīšanu uz Valensiju. Darba devējs kāds armēņu pāris. Spāņu valodas zināšanas ir minimālas. Šķiet bez tām, tikai ar angļu valodu, neko labāku gribēt Spānijā nevaru. Vai kāds arī negrib braukt? Varbūt esat jau tur jeb ir ko pastāstīt?”

Ikdiena vergu plantācijā

Portāla latviesi.com forumā Sanita Pūķe, kura arī bija devusies peļņā uz Spānijas apelsīnu plantācijām, apraksta latviešu vergu dzīvi Valensijā. Viņa plantācijā izturēja tikai vienu darba dienu, bet ir cilvēki, kas tur strādā jau mēnešiem ilgi. Latviešu sieviete atklāj:

„Gribu ar visiem padalīties par manu braucienu uz Valensiju apelsīnu vākšanā.

Par aizvešanu (no dzīvesvietas Valensijā) uz plantāciju jāmaksā pieci eiro katru dienu. Par dokumentu nokārtošanu uzreiz jāmaksā 200 eiro, par istabu, dzīvojot divatā daudzistabu dzīvokli, jāmaksā 130 eiro mēnesī.

Un tagad par algu – savācot 20 kg apelsīnu kasti cilvēks nopelna 60 eirocentus jeb 40 santīmus. Tātad jāsavāc astoņas, deviņas kastes tikai par to, ka tevi atveda uz plantāciju, plus atmaksai par dzīvokli vēl astoņas deviņas kastes. Un tikai pēc tam tu vari nopelnīt pārtikai un visam pārējam.

Katrs vīrietis dienā līdz mašīnai no plantācijas – apmēram 100 metrus – dienā pārnēsāja apmēram 1500 kg apelsīnu kastes. Piebraucot „fūrai” divi vīrieši tajā krāmē kastes piecas rindas uz augšu, kamēr pārējie strādnieki kastes ieceļ mašīnā. Pēc desmit stundu darba es sapratu, ka braukšu projām, jo nekad nebiju redzējusi, ka cilvēki tā strādā.

Visstiprākie savāca pa 40 kastēm, nopelnot 24 eiro. Tas ir maksimums, ko var izspiest visstiprākie. Ne velti plantācijās strādā tikai nēģeri un iebraucēji. Paldies Dievam, ka pirms samaksāt par dzīvokli un dokumentiem es izbraucu uz darbu.

Pēc tam, līdz aizbraukšanai uz Latviju, man kā tūristei bija lieliska iespēja trīs dienas apskatīt pasakaino Valensiju. Braucot atpakaļ ar autobusu, apskatīt arī brīnišķīgo Šveici. Un beidzot ar pozitīvām emocijām atgriezties atpakaļ mājās - Latvijā.

Es nesaprotu, kādēļ tie, kas tur strādā, neraksta vai nesaka patiesību. Viņi ir visīstākie vergi, kuri nevar sakrāt naudu atpakaļceļam. Viņiem ir kauns to atzīt. Domāju, ka to, ko es redzēju Valensijā kā tūriste, viņi neredzēs vēl ļoti ilgi, jo viņu vislielākais sapnis ir lietus, lai varētu dabūt brīvdienu un fiziski atpūsties.

Ja Latvijā strādās tik daudz un tādā tempā, tad noteikti nopelnīsi vairāk un gulēsi savā mājā, nevajadzēs šķirties no saviem tuviniekiem.

Valensija ir super, bet darba diena bija kā drausmīgs murgs. Džeki, kuri atbrauca dienu pirms manis no Rīgas pēc draugu ieteikumiem, kuri tur jau strādā, bija šokā - viņu draugi bija fiziski izpumpēti.

Kad kāds zvanīja no Rīgas visi kā viens stāstīja, cik tur - Valensijā ir skaisti un „kruta”. Neticat pasakām – tās ir tikai grāmatās! Ja tomēr kāds brauks un pamēģinās laimi apelsīnu vākšanā, esat gatavi, ka būs jāstrādā trīs reizes vairāk, nekā esam pieraduši. Vislielākā alga bija tikai vienam – 900 eiro, pārējiem – 600 eiro. Bet tas ir vergu darbs un viņi ir vergi, cita vārda es viņiem neatrodu.”