Lielo slimnīcu vadītāju algas ir sarukušas

Neizpratni rosinājusi informācija, ka arī krīzes apstākļos slimnīcu vadība turpina saņemt tūkstošiem latu lielas algas, kā to uzrādījusi VK laika posmā no 2008.gada līdz 2009.gada maijam.

Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Lapsa skaidroja, ka VK aprēķinos par 2009.gada pirmajiem četriem mēnešiem iekļauta 2009.gada janvārī izmaksātā atvaļinājuma nauda (virkne darbinieku bija devušies atvaļinājumā decembrī), kas aprēķināta par 2008.gadu, tāpēc esot radies aplams priekšstats par algu pieaugumu. Faktiski pagājušajā gadā visai slimnīcas administrācijai alga samazināta divas reizes - februārī par 15% un augustā par 20%, bet valdes locekļiem - par 50%.

No pagājušā gada 1.augusta Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētāja Arnolda Ata Veinberga darbs ir novērtēts ar 2268 latiem, bet valdes pārstāvju finanšu direktora Modra Dzenīša un ārstniecības jautājumu speciālista Raimonda Briča darbs ar 2041 latu.

Tikpat lielu algu saņem arī Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka un valdes locekļi Anita Slokenberga, kas atbild par ārstniecības jautājumiem, kā arī speciālists slimnīcas stratēģiskajā attīstībā Oskars Velmers. Nedaudz mazāk - 2086 latus mēnesī - pelna Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dzintars Mozgis, bet valdes pārstāvji administratīvais direktors Egils Lavendelis un medicīnas direktors Andis Lācis - 1877 latus.

Slimnīcu valdes atalgojumu apstiprina Veselības ministrija, kas ir kapitāldaļu turētāja. Valdes locekļa alga nedrīkst būt lielāka par 90% no priekšsēdētāja atalgojuma. Ja valdes pārstāvji praktizē arī kā mediķi, likums viņiem liedz piemaksas pie ministrijas noteiktā atalgojuma. Valde jeb izpildinstitūcija ir izveidota visās slimnīcās, un atkarībā no iestādes apgrozāmo līdzekļu un strādājošo skaita, kā arī citiem kritērijiem tajā nedrīkst būt vairāk par trim personām.

LETA