Kāpēc es šogad ignorēju izpārdošanas?

Esmu perfekti atbilstoša mārketinga izlolotajai idejai, ka lētais pirkums rada prieku un papildu vērtības ilūziju, un nemeloju sev, ka esmu imūna pret reklāmu. Nav ko liegties – izpārdošanās atrastie “dārgumi” veido prāvu manas garderobes un dzīvokļa iekārtojuma daļu.

Bet šogad viss ir mainījies. Varbūt tas notika jau agrāk, kad, cilājot palētināto drēbju kaudzes, ieraudzīju – man kaut kas tāds jau ir, iespējams, pat labāks un skaistāks. Man vairs nav svarīgi nopirkt vēl vienu violetu topiņu tikai tāpēc, ka tam ir divas podziņas uz pleca, bet maniem trim esošajiem violetajiem topiņiem ir podziņas pie apkakles, rišiņas uz piedurknēm vai maza jostiņa. Jauna esošā modeļa variācija vairs neraisa vēlmi to iegūt. Varbūt izklausās neatbilstoši, bet šī sajūta man liek labāk saprast filozofisko teicienu, ka mums katram jāmācās saprast – vai tiešām viss, ko vēlamies, mums arī ir vajadzīgs.

Mans skapis ir pilns. Tajā ir tik daudz skaistu drēbju. Lielākā daļa no tām ir krietni labākas un mīļākas par apģērbiem, ko ieraugu izpārdošanās. Kā smejas draudzene, es ātri vien varētu apģērbt pāris “Koru karu” dalībnieku pulciņus, piemēram, violeto un tirkizzilo kori. Viņai taisnība – es to mierīgi varētu, un visiem koristiem pietiktu arī krelles, brošas, auskari un šallītes. Ja runājam par kurpēm, kas esot katras sievietes pašapziņas mērs, arī to man ir pietiekami. Skaistas, dārgas, modernas, stilīgas. Nākas izpakot vairākas kastes, kad gribu izvēlēties, kuras apaut šodien. Lai arī vīrs, šo visu bagātību redzot, reizēm pajoko, ka, iespējams, esmu simtkājis, tā nav tiesa, bet – pāris astoņkāju esmu jau sen pārspējusi.

Jā, protams, esmu kāra uz skaistiem traukiem, labiem dvieļiem un piepildu sapņus par kvalitatīvu gultas veļu. Bet nu man pietiek. Man ir gan zīda palagi, gan izšūtas spilvendrānas. Tad kāpēc man traukties uz izpārdošanām, lai atgrieztos mājās ar daudziem maisiņiem un pēc tam stūķētu pirkumu plauktos un atvilktnēs?

Man pietiek. Tā tiešām ir jauka sajūta. Lai to nostiprinātu un pārbaudītu, šad tad iegriežos kādā veikalā un konstatēju – pavisam mierīgi esmu apskatījusies uz to, ko man nevajag. Bet tas nenozīmē, ka noliedzu izpārdošanas, tās ir viena svarīga patērētājsabiedrības daļa. Bet pašlaik pret to radītajiem vīrusiem izjūtu ļoti stipru imunitāti.