Kādam jābūt aukstumam, lai bērni uz skolu neietu?
Aukstā ziema ne tikai daudzos vecākos, bet arī skolotājos un pat ierēdņos radījusi neizprati par to – kura ir maksimāli pieļaujamā aukstuma robeža, kad bērni uz skolu varētu neiet. Kā apliecināja vakardienas dažādu kanālu TV raidījumi – skaidrības nav. Piesauktie cipari atšķiras pat par vairāk nekā 10 grādiem...
Kādai tad jābūt gaisa temperatūrai, lai bērni uz skolu varētu neiet? Un kas galu galā to nosaka?
Aukstā laika dēļ mazie skolasbērni līdz 5. klasei uz skolu var neiet, ja āra temperatūra sasniedz – 20 grādus, bet lielākie līdz 12. klasei – ja – 25 grādus. Tomēr tas nenozīmē izvairīšanos no mācībām.
Izrādās, ka pieaugušie ir vairāk nobijušies no bargā sala, nekā viņu atvases. Kamēr pieaugušie studē Ministra kabineta rīkojumus par gaisa temperatūras savietojamību ar mācībām skolā, bērni paķer skolas somas un rikšo uz mācību iestādēm.
Ja dabas stihijas, piemēram, aukstā laika vai veselību apdraudošu apstākļu, piemēram, epidēmijas dēļ ir jāpārtrauc mācības, skolu direktori ir tiesīgi lemt par mācību gada pagarinājumu. Tas gan neattiecas uz 9. un 12. klašu skolēniem, jo viņiem jau tāpat eksāmenu dēļ mācību gads ir pagarināts, nekā citiem skolasbiedriem.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde kasjauns.lv pastāstīja, ka galvaspilsētas skolās mācības norit ierastajā ritmā. Viņa teic, ka Rīgā vēl nav bijusi tik mežonīga spelgoņa, kas masveidā liktu audzēkņiem neiet uz skolu un sēdēt mājās.
Tāpat viņa arī neatceras gadījumus, kad pēdējos gados nepārvaramu apstākļu dēļ kāda skola būtu lūgusi pagarināt mācību gadu.
Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolas direktors Artis Puķīte kasjauns.lv teica, ka arī lauku bērni šajās dienās, kā ierasts, dodas uz skolu. Ja arī būs tik stiprs sals, ka kādā klasē nevarēs noturēt mācību stundu, bērni uz skolu var doties bez bažām. Pat ja uz stundu ieradīsies tikai viens bērns, viņu sagaidīs pedagogi un ar viņu nodarbosies.
Lēdurgā gan, atšķirībā no lielpilsētas, ir lēmuši par mācību gada pagarināšanu. Pirms pieciem gadiem, kad Latvija janvārī piedzīvoja lielo vētru, Lēdurgas pagasts uz vairākām dienām palika bez elektrības. Uz trim dienām nācās slēgt arī Lēdurgas pamatskolu.
Skolas direktors trīs mācību dienas pielika klāt brīvdienās – gan pavasara brīvlaikā, gan arī „pieķēra” klāt kādu sestdienu. „Likums paredz, ka mācību gadā ir jābūt 175 mācību dienām. Un tur neko nevar darīt – tās ir jāatstrādā. Parasti jau skolu direktori dara visu, lai mācību gads nebūtu jāpagarina. Pieliek kādu stundu klāt parastajā mācību dienā vai arī saīsina brīvlaiku,” saka Puķīte.
Jāatgādina, ka skolu direktori par mācību gada pagarināšanu var lemt tikai to saskaņojot ar pašvaldības izglītības pārvaldi.
Elmārs Barkāns
