Pavasarī Daugavā gaidāmi lielie plūdi
Šopavasar Jēkabpils apkaimē var atkārtoties 2007. gada plūdi. Patlaban ledus Daugavā ir biezs, bieza ir arī sniega sega, izveidojušies arī viešņu krāvumi.
Ūdens līmenis upē pamazām turpina kristies. Daudz sniega un ledus ir arī Baltkrievijas teritorijā. Ja atkusnis iestāsies strauji, plūdu draudi ir samērā reāli. Savukārt, ja kušana norisināsies pakāpeniski, mazāka būs arī plūdu varbūtība, skaidroja Līcis.
Operatīvo pasākumu plāns plūdu draudu gadījumiem ir līdzīgs tam, kādi bijuši citus gadus. Atšķirība ir vienīgi tā, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas katrā novadā par civilo aizsardzību atbild cits cilvēks. Līdz šim šis jautājums ticis risināts Jēkabpils rajona mērogā. Lai nodrošinātu operatīvu un saskaņotu rīcību plūdu gadījumiem, patlaban novadu civilās aizsardzības speciālisti lemj par optimālo sadarbības variantu.
Daugavpils domes civilās aizsardzības speciālists Vladislavs Ruskuls aģentūrai LETA pastāstīja, ka februāra vidū varētu parādīties pirmās palu prognozes. Pamatojoties uz tām, šajā laikā plānots aktualizēt arī pretplūdu pasākumu plānu.
Lielie plūdi 2007. gadā
Pēdējie lielākie plūdi Jēkabpils apkaimē tika reģistrēti 2007.gadā, kad ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils bija sasniedzis kritisko robežu - 7,30 metrus un Jēkabpils rajona Dignājas pagastā applūda ceļa posms sešu kilometru garumā un apmēram 20 mājas ar iedzīvotājiem. Ābeļu pagasta teritorijā applūda vasarnīcu kooperatīvs, bet Vīpes pagastā - četras mājas. Evakuēt nācās arī cilvēkus, mājlopus un tehniku.
Toreiz plūdu radīto zaudējumu novēršanai valdība piešķīra Jēkabpils un Aizkraukles rajonam 300 000 latu.
Arī Jelgavas pilsētas un novada pašvaldībām ir plāns, kā rīkoties, ja, kūstot lielajam sniega daudzumam, sāksies plūdi. Jelgavas pilsētas un Jelgavas novada pašvaldībām ir rīcības plāns gadījumam, ja lielajam sniega daudzumam un biezajam ledum upēs kūstot, veidosies plūdi.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Vilis Ļevčenoks, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks, Apvienotās Jelgavas pilsētas, Jelgavas novada un Ozolnieku novada civilās aizsardzības komisijas loceklis, Jelgavas pašvaldībai ir izstrādāts plāns, kas paredz konkrētu rīcību plūdu riska gadījumā.
«Piemēram, ir zināms, kuras mājas pilsētā var būt ūdens apdraudētas. Pašvaldības aģentūra «Pilsētsaimniecība» ir atbildīga par caurtekām, kuras jānoslēdz, lai ūdens no Lielupes nepārpludinātu platības pilsētā,» skaidro Ļevčenoks.
Tāpat plūdu gadījumā tiktu iedarbināta sūknētava Slokas ielā, kas lieko ūdeni novadītu Driksā.
«Esam gatavi arī citiem drošības pasākumiem,» atzīst Ļevčenoks.
Kā informē Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektors Ivars Romānovs, arī Jelgavas novada pašvaldībai ir civilās aizsardzības plāns, kurā paredzēta rīcība gadījumā, ja pastāvēs konkrētu apdzīvoto vietu applūšanas iespēja.
«Plānā ir apzināti visi pagasti un apdzīvotās vietas, ieskaitot atsevišķas mājas un mājokļus, piebraucamie un iedzīvotāju evakuācijas ceļi, kā arī vietas, kur izvietot tos iedzīvotājus, kuru mājokļi būs applūduši,» klāsta Romānovs.
Jau tuvākajā laikā Jelgavas novadā esot paredzēts precizēt papildu inventāra cilvēku un mājdzīvnieku evakuācijai plūdu gadījumā nepieciešamību.
